paradise ocean

Gājiena sākumā jau atmetu pēdējās cerības izlīt. Saņēmu sarkano bītleni. Nodevu dažas grāmatas. Piespiedu sevi pastaigāt pa apavu veikaliem. Secināju, ka vēl tomēr par agru meklēt rudens zābakus. Tā kā no bītlenes naudas palika nedaudz, iedomājos sevi palutināt ar suši Sakemaki Spicy. Izrādās, ka meistars katru pirmdienu vai otrdienu pēc saviem ieskatiem paņem brīvdienu. Līdz ar to secinām, ka pirmdienās un otrdienās sevi neiekārdināt ar suši, jo var nedabūt. Tad manu priecīgo prātu sāka pārņemt nelielas skumjas. Tādēļ arī atlikušo naudiņu notērēju kladēs. Un tavu brīnumu. Ejot ārā no grāmatveikala paveras skats: cilvēki haotiski skrien it kā draudētu bumbu uzlidojums, un, ak, zaļā lapa, līst lietus. Gāž. Tik spēcīgi, ka nevar atvērt plakstus, bet eju. Spēcīgā gāze ātri pārgāja, bet diezgan intensīvi vēl turpināja līt. Un tā es izbaudīju sava gājiena noslēguma daļu, lēnām, pavisam lēnām, ejot uz mājām.