Biju aizgājusi ciemos pie brāļa. Tur arī Ansis, garais, blondais un apsmejamais. Un viņi ir sajūsmā par Muse. Vai tiešām vairs nav nekā tāda, ko pat vaļi vai pelēkā masa neatņemtu normālajiem cilvēkiem?!
Pēc visa spriežot, viņi ir tie normālie(normāls es interpretēju kā norma, kā vispārīgs uzskats, kā masa). Mēs esam tie mazie meža dīvainīši. Un galu galā "Muse" nav nekas neikdienišķs. Pa radio un MTV viņi skan ļoti bieži.
Es saprotu, un nosrmāls bija domāts savādāk. Bet es negribu, tā līdz šim nebija, ka mēs klausītos kaut ko vienu kopīgu. Es jūtos aplaupīta. Vai vismaz tā, ka vecākais brālis paņēmis mazai māsai nost rotaļlietu. Uz brīdi. Bet lai paliek. Visi esam pieauguši cilvēki. Ko tur. Mazums, ko cilvēki klausās līodzīgi. Galvenais, ka patīk, ko klausās. Bet bija pārsteigums.