![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es saprotu, un nosrmāls bija domāts savādāk. Bet es negribu, tā līdz šim nebija, ka mēs klausītos kaut ko vienu kopīgu. Es jūtos aplaupīta. Vai vismaz tā, ka vecākais brālis paņēmis mazai māsai nost rotaļlietu. Uz brīdi. Bet lai paliek. Visi esam pieauguši cilvēki. Ko tur. Mazums, ko cilvēki klausās līodzīgi. Galvenais, ka patīk, ko klausās. Bet bija pārsteigums.