optimiste

Turam īkšķus. Un pūšam virsū siltu dvašu.

šī ir tā lieta, ko man patīk darīt - pirkt un iesaiņot dāvanas. Mazajai 5 gadniecei nopirku audio kasetes ar jaukām pasakām, ko klausīties pirms gulētiešanas un vēl esam ielūgti pie manas māsas. Būs šodien kas jāsarūpē, un man jau ir kas padomā :)

Nez, man vienīgai šodien visu dienu miegs nāk?

Šodien tāda mierīgāka diena un kolēģe klāsta visām savu bēdu stāstu. Vienvārdsakot iedevusi savu bakalaura darbu iztulkot it kā profesionālam tulkam - juristam (pēc docenta ieteikuma), jo viņa, lūk arī darbu noformējot tā, lai uzreiz var iesniegt, un ak, vai!!! Nez kam viņa ir pāradresējusi tulkošanu, bet nabaga kolēģe ir pilnīgā depresijā (tulkot deva ne jau tādēļ, ka pati nevarētu, bet gan tādēļ, ka vajadzēja steidzami, jo pa vidu bija vēl darbs)

Lūk dažas literārās pērlītes:
Eiropas Apvienība (man likās, ka pieņemts Eiropas Savienība!)
Īsā spārna lidojumi (laikam no short connection flihgts)
pasažieru pakalpošana
Šlesers ieviesa tiešo reisu atklāšanu uz Liepāju

Par komatiem un punktiem pat neiet runa! Un par to no viņas noplēsa Ls220!!! Kad kolēģe cēla pretenzijas, viņai atbildēja, ka nevagot taču tā apvainoties! Tagad visas kolēģes kopīgiem spēgiem rediģē turpat vai KATRU TEIKUMU!

Gaidu elektriķi. Jau no 9:30!!! Un ne jau tāpēc, ka man to vajadzētu. Viņam tur kaut kas esot jāpārbauda. Interesanti, cik ilgi man vēl būtu jāgaida? Un vispār...... būtu vēl mierīgi gulējusi!

Visvairāk enerģiju noēd nevis fizisks darbs, bet gan strīdi, kuri varēja nemaz nebūt. Vakar darbā vienā tādā savstarpējā kašķī tiku ievilkta un visu nakti murgi rādījās. Lai gan dāmas vienkārši varēja izrādīt lielāku cieņu viena otrai un piedomāt pie tā, cik precīzu informāciju sniedz, lai nerastos muļķīgi pārpratumi.

Esam nu mājās un man pat pietika spēka uztaisīt siltas pusdienas. Konteiners nu ir ar kaudzi, pasūtīju jaunu. Lielie bērni arī cītīgi palīdzēja. Kad paskatos uz konteineru - liekas diezgan daudz esam lejā nonesuši, bet kad paskatās miteklī - šķiet tās kaudzes nemaz mazākas nekļūst :(

Tāda dīvaina sajūta pārņem, šķirstot un šķirojot vecus dokumentus, apliecības, čekus, fotogrāfijas..... Ir bijis kāds iemesls, kādēļ tas viss tolaik šķitis svarīgs saglabāšanai, bet, laikam ritot, tā nozīme zudusi. Nu, piemēram, remonta (iepriekš iepriekšējā) čeki :)

Šodien kakla sāpēm pievienojušās arī iesnas, a rīt jau jābūt darbā. Dzeru karstu tēju un ceru saglābt ko vēl var.... Jā, un vēl joprojām šķiroju Francijas bildes :)

Urrā! parādījās! tagad atkal jūtos "pieslēgta" ārpasaulei :)