optimiste - 20. Augusts 2011

Pamodos 2 naktī no tā, kā lietus sitās pret jumta logiem un atsauca man atmiņā bērnību, kad vasarā dzīvojāmies pa Jūrmalu un tāda pati skaņa bija lielum čalojot un sitoties peļķē, krītot no jumta...

Tad piecēlos, kā ierasts, piecos un man bija tā jocīgi, jo tumšs viss vēl (ātri gan pienāca tas laiks, kad jau tumšs), atvēru balkonu un, rīta kafiju dzerot skatījos, kā līst..... Un tāds patīkams svaigums nāk istabā....

Un gandrīz vai negribējās man neko mācīties, tikai stāvēt pie balkona un skatīties lietū....

Šodien tāda haotiska diena. Esmu darbā un to TIK ļoooti (nu to haotiskumu) var just. Visi kaut ko sajauc, pārprot, aizmirst, nevajadzīgi diskutē, nodarbojas ar demagoģiju. Vai tik ar to zvaigžņu stāvokli kaut kas nav kārtībā? Un tas jau turpinās kopš pilnmēness....

Vai pucei šai sakarā nekas nav bilstams?