optimiste - 31. Augusts 2010

Kopš abi mazie ir atgriezušies no laukiem, man savās brīvdienās to vien nākas darīt kā uzkopt māju. Precīzāk to vietu ko sauc par virtuvi. Atliek man tikai uz pāris stundiņām izskriet uz pilsētu, kā māja (ar to domāta viesistabas teritorija ar virtuvi) ir pārvērtusies par, pardon mai frenč, cūku kūti. Nodrupačots ir viss, ko vien var nodrupačot - galds, grīda, virtuves galda virsma. Trauki - tukšie un pustukšie ir visur (nu, labi, istabās tomēr nav)!!! Nu rukši kas rukši! Cik es sevi atceros bērnībā, tad man nekad nav patikušas piecūkotas telpas. Rrrrrrrr

Nu it kā viss rītdienai jau sagatavots: puķes nopirktas, formas sagludinātas un sakarinatas tā, ka jebkuram skaidrs kas tieši jāvelk mugurā. Žēl, ka pašai iekrīt darba diena un uz pasākumu tiks sūtīts tētis.

Tā, nu tad drīzumā (pāris tuvako nedēļu laikā) redzēsim vai mani orhidejas glābšanas pasākumi būs ko līdzējuši.

Nesen no māsas saņēmu neziedošu orhideju mazuli. Sāku meklēt info par šo puķu kopšanu un visādiem audzēšanas padomiem, līdz sapratu, ka mana puķe nebūt nav ideālā stāvoklī un jāpaskatās, kas tam podiņam iekšpusē. Atklājās, ka visas lejas saknes ir nopuvušas un palikušas vien 2 tā saucamās gaisa saknes. Nogriezu puvekļus, samērcēju citrusepta ūdenī (tā bija mācīts šeit), pārstādīju ar keramzītu sajauktās priežu mizās, uzliku politelēna maisiņu un tagad ceru, ka augs tomēr dzīs vēl un vēl jaunas un spēcīgas saknes.

Vispār jau tās priežu mizas bija āra metamas, jo sākušas jau sadalīties un nenodrošina orhidejas saknēm pietiekami labu ventilāciju (lai gan podiņā caurumi bija saurbti pēl labākajiem paraugiem). Izlasīju lielakos gabalus un pārējo izlidināju ārā.