| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
| You're looking at the latest 13 entries, after skipping 20 newer ones. Missed some entries? Then simply jump forward 20 entries |
|
one
|
|||||||||||
| ||||||
 | ||||||
comments: ir doma   |
| ||||
| Neparasti, ka savādu atvieglojumu var radīt uzraksts "The page cannot be displayed". Aizlidot. Pofig, ka nesaprasts. | ||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||
| Protestējot savai gaisīgajai būtībai šodien gribas kaut ko prozaisku, smagnēju, kaut ko vairāk no zemes. Jā. Vienkāršu, pat raupju kā zemnieka rokas. Taustāmu. Maksimāli reālu. Lai gandrīz noticētu. Es ņemu ovālas mandeles pirkstos, saspiežu tās, un iemetu mutē. Izjūtu ar mēli. Tad ar zobiem tās pāršķeļu, izjūtot ilūziju par mandeļu sarukšanu arvien sīkākos gabaliņos līdz putriņas konsistencei. Iedzeru siltu kafiju ar pienu. Kafija ir pārāk stipra šoreiz sanākusi. Atskan spalgs, pat nepatīkamš, tālruņa zvans. Tas ir sanitiārtehniķis. Viņš piesakās nākt uzliikt ūdens skaitītājiem plombas. Viņš ir pavisam reāls. Arī skaitītāji izskatās īsti. Es lietišķi noorganizēju, ka ar tehniķi satikties aizies mans tēvs. Lieta nokārtota. Es nevarēju aiziet. Jo esmu darbā. Un pavisam pamatoti nedrīkstu darba laikā vazāties apkārt. Es strādāju. Es esmu ļoti nopietns darbinieks. Pavisam reāls, taustāms. Melnā uzvalkā. Gandrīz izdevās noticēt. Tomēr gribas kaut ko reālu. Lūdzu! Citādi es aizlidošu. Kūpošu zemi kafijas vietā. | ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| http://klein.zen.ru/zen-spirit/salon/kl | ||||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||||
| *** arvien dziļāk dzīves akā skatiens tā kā piliens krīt arvien grūtāk paklanīties arvien grūtāk pasmaidīt arvien grūtāk sadraudzēties arvien grūtāk vainas dzīst arvien dziļāk dzīves akā arvien grūtāk kādu nīst *** Apzinos, ka patvarīgi esmu norāvusi Taviem dzejoļiem gabalus, līdzīgi kā bērni spēlējoties norauj vardei kājas, ak, Dievs! Neapzinājos, ka smagi ievainoju un kropļoju dzīvas būtnes. Bet nu man ir jūtu saprašanas acis, un, kā sāp! | ||||||
| comments: 6 raksta or ir doma |
| ||||||
| "Es padodos, vairs netiecos, vairs neticu, vairs neceru, vairs neplānoju, vairs neziņkāroju, vairs negremžos - es tikai vēroju. Es vēroju un esmu." Alens Vats | ||||||
| comments: 5 raksta or ir doma |
| ||||||
| ..#.. Visos vēstures laikposmos visās pasaules malās cilvēki, ilgu, Patiesības slāpju, grēku izpirkšanas, cerību vai bezcerības vadīti, aiz mīlestības uz Dievu vai arī Viņu zaudējuši, ticības dēļ vai tāpēc, ka pēkšņi pavēries bezdibenis, kuru vien ticība spēj aizpildīt, pa vienam, pāros vai baros ir cēlušies Ceļojumam. ..#.. Vispārējās bezjēdzības un absurda acu priekšā gluži kā spilgtum spilgta gaisma uzplaiksnī apjēgsme, ka vienīgā vērtība, vienīgā jēga un mērķis, vienīgie pūliņi, kas nav veltīgi, pieredze un talants, vienīgā izkopjamā īpašība un augstākais galamērķis patiesībā ir - mīlestība pret tuvāko, maigums un līdzjūtība. Tā ir spēja vismaz kaut cik padarīt gaišāku otra un savu sāpīgi vientuļo esību, vismaz jau mēģinājums atplaukt par mīļu vārdu, mīlīgu kustību, melodiju vai klusumu, cik vien ļauj spēki un egoisms šajā bezgalīgajā Kosmosa aukstumā. Tikai tad nebūtība kļūst par Šuņatu - mirdzošo Tukšumu, kas Līdzcietības caurausts. ..#.. Samsara, nirvānas rota, nenovērtējamās krelles no dārgakmeņiem un mēsliem. ..#.. Es vēroju, klausos, ožu un reizēm jūtu, ka tuvojos kādai ļoti svarīgai atbildei. Mandalas centram. Šambalai, kas ir šeit un tagad. Un katru reizi nobīstos, ka pēdejam solim man pietrūks laika. To dažu izšķirīgo mirkļu, kas cilvēka mērogos droši vien ir mēneši, gadi un pat gadu desmiti. ..#.. Tas, ko sauc par visdažādākā līmeņa Tibetas orākulu transu, manuprāt, acīm visredzamāk atklāj citu - transcendentālo, šermuļaini svešo, vareno un spēkpilno realitāti, kuru ar savu skeptisko, patiešām vairs noticēt nespējīgo prātu mēs nevēlamies ne iepazīt, ne atzīt. Transs nav tas precīzākais vārds tās darbības apzināšanai, kuras laikā, tā tiek apgalvots, cilvēciskā apziņa pamet ķermeni un atdod vietu neizsakāmi varenākam, viņpasaulīgam un neredzamo pasauļu spēkam. Naivi taču domāt, ka šis realitātes līmenis, kuru spējam uztvert ar saduļķoto apziņu un nepilnvērtīgajiem jutekļiem, būtu vienīgais un ka tajā eksistētu tikai tās radības, ko spējam ieraudzīt paši savām acīm. ..#.. Jo nav Ceļa un nav Mērķa, nav ne guvuma, ne zaudējuma. Un nav dzīves jēgas. Taču tā ir tikai daļa no patiesības. Otra daļa, kas netiek izteikta vārdos, bet liecina par patiesu prieku un brīvi, atspīd Himalaju vientuļnieku acīs. ..#.. Lielā dzogčena skolotāji saka: "Sākums jau ir Mērķis, bet Mērķis ir tikai Sākums." Vai arī: SĀKUMS IR CEĻŠ UN IR MĒRĶIS, UN IR SĀKUMS. /Jurga Ivanauskaite "Ceļš uz Šambalu"/ | ||||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||||
| es rakstu visai pasaulei un konkreeti nevienam vai pati sev varbuut jaa gan un viliiti mees aprakaam un vinja kaa liigava kaa iemiiljotaa rozhu pushkji ak saulainais veejsh un sieva sirmiem matiem sacerot dzejoljus taa teic ak saulains smaids nenoriet skumjajaa sejaa acis vaardi kaa juutas kaa siltais veejsh njirb kaalab cilveeki raud vai domaaja naavi neesam vai atmoda ir saapiiga kaapeec sirds asaras ir karstas nee nelasi to es speciaal taa es nesleepjoties sleepjos asaras dveesele kas salauzh maskas kur ir sveetlaime nee es neatceros sevi pirms tam bat varbuut es atceros sveetlaimi es to izdomaaju un tas ir visviens ar buutiibu uzredzeeshanos | ||||||
| comments: 2 raksta or ir doma |
| ||||||
| ir tik daudz ko teikt, ka izveelos neteikt neko, jo tas ietver sevii daudz vairaak info nekaa visdziljaako vaardu pluudi. nu re. pateicu tomeer kaut ko. bet varbuut neko? ;-) | ||||||
| comments: 1 raksta or ir doma |
| ||||
| klusi klusi iezogos cerībā ka palikšu nepamanīts un skaļi iesaucos HEI! Sauciens atbalsojas tukšajā cellē, aizlido pret caurumu augstajos griestos kā pamodināts balodis. HEI! kļūstu agresīvāks. Divkāršais sauciens piepilda celli un vibrē tās sienas. Miljons mazu HEI rodas no diviem sākotnējiem. Vai es biju radītājs? Skaņa bezgalīgajā klusumā ir tik apdullinoša, ka šķiet klusums ir pārvērties troksnī, bet bezgalīgais troksnis ir viens liels klusums, tie pārklājas, cauraužas. Nē. Tie ir viens. Vienas drēbes pretējās puses. Es esmu apdullinošā klusumā. Vai troksnis ir manī vai ĀRPUS manis? Vai es varu iziet ārpus sienām? Vai esmu ārprātīgs vai prātīgs? Vai gribu, lai kāds mani dzird vai esam spējīgi dzirdēt vien sevi? Vai vispār pastāv MĒS? izroku bedri gaisos iemērcu roku visumā notveru balodi notveru sevi bet putns gaist izgaistu es /great Spam/ | ||||
| comments: 7 raksta or ir doma |
one
|
|||||||||||
