Bet tā vēl nav paraža :D Lai arī, visu cieņu, šobrīd tā tiek veidota. Atbildot nopietnāk uz izvirzīto problēmu - piemēram, Latvijā laulību šķiršanās gadījumā bērni gandrīz vienmēr tiek 'atstāti' mātēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, zinu, ka tad, kad tika šķirta manu vacāku laulība, tēvs pats pieprasīja, lai tiesa pierakstītu, ka bērni paliek pie mātes, lai viņam mēs nemaisītos pa kājām..
Viss ir atkarīgs no pašiem vecākiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vecāki ir dažādi. Un NAV visi tēvi tādi, kas mīļu prātu atstāj bērnus. Problēmu veido tas, ka tiesneši/-ses nav visai griboši identificēt un izvērtēt tieši šos gadījumus.
Bet esam aizgājuši lielās detaļās - jautājuma sakne ir vīriešu vienlīdzības neaktualitātes iemesli :). Manā versija - vāja maskulinitātes pētījumu tradīcija akadēmiskajās aprindās, slinki plašu sociālo pētījumu un projektu pieteicēji, sieviešu dominēšana publiskajā telpā, lai arī ne politikā un vēl mazāk, ekonomikā. Apmēram tā. Plus, protams, aizspriedumi - it kā vīrieši nesūdzētos. Sūdzās jau, tikai neviens neklausās :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh, nu neviens neliedz viņiem sūdzēties. Tā pat kā raudāt. Un nu jau vecāki bērniem vairs nevar teikt: "Kušs, puikas neraud!" Mūsdienās vīrietis var atļauties gan iet uz solāriju, manikīru un par sevi rūpēties tik un tā paliekot vīrietis.
Aizspriedumi un stereotipi jau ir katra sabiedrības indivīda privātā daļa.
Un sievietes dominē tajās jomās, kurās viņām atļauj, pārējās (kā minēji politikā un ekonomikā) vīrieši tik viegli runastiesības nedod :D

(Reply to this) (Parent)