līva

šorīt no rīta galvā skan Ziemassvētku melodijas. Naktī jau murgoju par 5dienas izrādi. Vienalga cik naudas būtu, tās vienmēr pietrūkst. aij nu grūta, grūta nedēļa. Nevaru sagaidīt Ziemassvētkus.

juhū. trīs manas grūtākās nedēļas ir sākušās. diez cik stundas pa šonedēļu kopā es varēšu pagulēt. mhm. mhm. mīļā akadēmija mani drīz vien redzēs pavisam beigtu. un punkts.

vakar, nu bija vakar. prieks, ka satiku Lauru un parunājāmies tā smuki un no sirsniņas. viss pārējais pilnīgs sūds.

darbam 12ajā ziemassvētku balle. tēma čigāni. un mūsu veikalam jāizdomā deja. nu lūk meklēju čigānu dziesmu dejai. sāku ar filmas chocolat soundtraku. un baigi, nu baigi patīk. tās mazās skudriņas skrien no galvas līdz kājām. :)

bet runājot vispārīgi nekad nebiju domājusi, ka man tik ļoti var nepatikt kāds cilvēks gandrīz bez iemesla. fui. nu riebjas man tā jaunā meitene, kas pie mums strādā, kaitina. nevaru sevi piespiest būt jaukai pret viņu. tpfu. jā nu ne vienmēr var izvēlēties ar kādiem cilvēkiem būt kopā.

Līvai atlikušas divas nedēļas. izdarīts nav gandrīz nekas. tpfu. būs jau labi. es gudra meitene. visu varēšu un visu nolikšu pa smuko.

vakar foršs vakars lemonā ar līdzīti un aneti. būtu žēl iet prom no darba kaut vai tikai dēļ viņām.

vakar depo telefonu pazaudēju. vo muļķe. nē nu telefons jau sūds tāds vien bija. bet nu nummura žēl. bet nu labi civlēki atrada un aizsūtiju alisi pakaļ. tā kā viss atkal forši :)

es gribētu kkādu savu iekšējo daļu aizmidzināt, lai tā pamostas pēc kādiem diviem, trīs gadiem. lai tos gadus turpina dzīvot mans ķermenis, bet bez dvēseles, lai skola pabeigta, lai suns izaudzis liels, lai nav neviena cilvēka, kura dēļ man būtu jāmokās. lai vispār neviena nav.

traka, traka bija tā svētdiena un purčiks. vai, vai. nē nu es neteikšu, ka man nepatika ;)

manās mājās vēl viens iemītnieks. Grēta. tēta dāvana ziemassvētkos. labradora un ņufaundlenda krustojums :) mīlu jau no pirmā acu uzmetiena :)

tāda maza dusmiņa. atsūta man bijusī klasesbiedrene draugos visiem pārsūtāmo vēstuli, par to, lai tv.netā nobalsoju par vienu konkrētu gleznu. nu tur kkāds jauno mākslinieku konkurss. nu glezna taču nav nekāds mājdzīvnieks. un īstenībā pat ja būtu mājdzīvnieks vai nu kāda grupa vai dziesma, tas taču ir pilnīgi negodīgi. kāda jēga tad tiem konkursiem, ja reāli uzvar nevis labākais, bet tas, kuram visvairāk draugu un lielākā reklāmas kampaņa. pilnīgi stulba pasaule. jā un es nobalsoju tajā jauno mākslinieku konkursā. par to gleznu, kura man patika un šķita profesionāli laba.

šausmīgs pārgurums. un man vēl 3 nedēļas līdz sesijai un darbu nodošanai un izdarīt nav gandrīz nekas. Līvai jāsaņemas. Un galvenais neklausīties, ko tas tur aiz muguras muld.

šodien tas sniegs, sniegs. a man zābakiem gludas zoles, kautkā ļoti slideni. un vakar tā izrāde, priecājos, ka viņi bija līdzi, kaut arī viens no viņiem nelabprāt. kkā feināk, kad otrs tuvais arī zin ,kas tev ļoti, ļoti patīk un saviļņo. man liekas es varētu skatīties reizes 20 un man neapniktu. bet nu vēl reizes 3 man priekšā. vēlvienreizīti pamācīties un tad divas reizes pašai kkā nebūt jātiek galā. bailīgi, liela atbildība taču, nav nekādi dejojošie papīri, bet gan nopietni aktieri. nu redzēs redzēs, kā te viss iegrozīsies priekš'dienās. šodien biju pie zobārsta, puse mutes nejūtīga. tagad ēdīšu vakariņas ar savu nejūtīgo muti.

es domāju, ka man tagad vienkārši vajadzētu jau uz vasaru pasūtīt lidmašīnas biļetes, lai pēc tam nebūtu nekādas iespējas izvairīties no ceļojuma. beidzot. kuru es gribu jau 2as vasaras, bet nekādīgi nav sanācis. nu tā lai vienkārši ir skaidrs kuros datumos neieplānot neko, neko citu.

šodien tik skaista diena, bet viņš ir prom. gribētos iziet ārā pasmaidīt saulītei, bišķīt padrebināties no aukstuma un sabučoties. nekas, varbūt viņš paspēs atbraukt, kamēr tas skaistums vēl nebūs beidzies. tikmēr es tagad došos taisīt brokastis. ha vienos dienā, bet nu neko nevar darīt, pa nedēļu biju šausmīgi nogurusi un man vajadzēja daudz miega. jā un tad brokastis kopā ar Fellini La Dolce Vita.

stāstiņš. aizejam uz vetaptieku un prasam kaķēnam pretblusu līdzekli. pārdevēja pajautā cik vecs kaķēns, mēs sakam 1, 2 mēneši. viņa dod ampulu un saka, lai atjaucam ar 1l ūdeni, ne vairāk un ne mazāk un iesmērējam kaķīti. kristaps vēl pajautā vai stiprs līdzeklis, viņa saka, ka nu ne stiprs tak nav, maziņš kaķītis tomēr. nopērkam, vakarā iesmērējam mazo, pagaidam lai nožūst un laižam vaļā. pēc laiciņa mazajai pa muti sāk tecēt putas un tā visu nakti. nākamajā dienā vēljoprojām tek putas pa muti tādām kā lēkmēm un vēl krampji kkādi sākas, koordinācijas traucējumi un apetītes zudums. domāju varbūt pāries. nepārgāja. šodien aiznesu pie veterinārārsta. izrādās mazajai ir smaga toksiska saindēšanās. pielika viņu pie sistēmas un vēl visādas potes sadūra. un vēl iedeva uz mājām, pa 3 potēm dienā jāpotē kādu nedēļu. un teica, ka to blusu līdzekli vispār nedrīkst kaķiem lietot, kur nu vēl tik maziņiem. es jūtos tā diezgan apkrāpta. pirmkārt, naudas ziņā. tā sūda ampula maksāja kkur zem lata, bet tas cik mēs tagad samaksāsim veterinārārstam dēļ vetaptiekas pārdevējas būs 40 reizes vairāk. turklāt vēl ir arī morālais kaitējums, nemaz nav tik patīkami skatīties kā nabaga kaķītis raustās un laiž putas pa muti, un to, kas mazajam jāpārcieš mēs varam tikai iedomāties. laikam jāaiziet līdz tai vetaptiekai un jāpasaka, lai viņi tos blusu līdzekļus vairs nepārdod. varētu jau pastrīdēties arī naudas dēļ, bet nu tos santīmus man nevajag un veterinārārsta pakalpojumus viņi gan jau tāpat neapmaksās.

ha tikšu pie gaismošanas nacionālajā teātrī :) tētim tā kā bišku vajag izpalīdzēt uz 2ām izrādēm. Tikai pirms tam jāiet jāsamācās kas un kā, lai Līva kko nesačakarē.:p Laur, tā starpcitu būs tā izrāde, kur es ar Alisi biju - "mēs", tā kā, ja varēšu kādu ņemt līdzi, padošu ziņu :)

esmu tā kā bišķīt dzērusi, bet pavisam bišķīt. martini. bija šausmīgi labi kopā ar Lauru. Paldies tev. Paldies, ka palīdzi, uzjautrini, un vispār radi man to šausmīgi labo sajūtu. tāda kā bišķīt eiforija.

es jūtos tik nožēlojami. 5 sekundes laimes man ir tik svarīgas, lai visu pārējo laiku es paciestu nepiepildītas cerības, ilgošanos, vilšanos un kamolu kaklā un kkur sirds apvidū.

Rīt braucu uz TalLinu. NU tā uz vienu dienu. Uz Kumu muzeju, tur Grafikas trienāle. 5os jāceļas, tāpēc laikam būtu jātaisās gulēt. Bet nu ja tā vispārīgi tad pēdējā laikā (kāda pusgada laikā) šausmīgi grūti no rītiem pamosties.

Vakar raudāju un nezināju, ko darīt. Likās, ka tā vairs nevaru, ka neesmu pelnījusi tādu attieksmi. šodien izlēmu nogaidīt, mazliet pati mainīties, jo saprotu, ka pie visa vainīgs nevar būt viens cilvēks. NU jā nogaidīt un tad paskatīties kā būs. Ja būs labāk, tad būs skaidrs, ka tur bija mana vaina, jo nu jāatzīstas, ka es pati dzīvot kopā ar sevi negribētu. Bet ja viss būs tāpat, tad nu nē, es tā vairs negribu. kāpēc man sevi mocīt un censties izdabūt ārā no otra cilvēka to, kā varbūt jau sen nav. nu nezinu. redzēs kā būs, bet tā kā ir šitā es vairs negribu. pārāk bieži un pārāk grūti. Un skaidrot to ar to, ka daudz jāstrādā, nekam nav laika utt, nav normāli. Jo jāstrādā jau būs vienmēr un ja vēlas, tad laiku var atrast.