līva

pirmo reizi dzimšanas dienā man bija labs noskaņojums.


un fāk. stulbais kurpjuveikals sāk traucēt mākslas telpai. a ko darīt. naudu tad vajag. tpfu.

karnevāls kā vienmēr gada labākais pasākums. pēc visas tās jezgas, dejošanas, lesbiešu seksa, pērkona un visādiem citiem labumiem kājās vairs nostāvēt nevarēju un balss arī aizkliegta, ka nu tikai. nu jā un vakar imanta 21. arī diezgan feins pasākums izvērtās, lai gan vienu brīdi sēžot mašīnā biju nodomājusi, ka nekur nekur negribās braukt.

galu galā ballītēm bišķiņ jāmet miers. priekšā fakin grūta nedēļa. 5 izrādes, kataloga teksts un kursa darbs. un pa vidu kkur vēl man ir vārda diena. wōhou.

bāc nu atkal viņš uzrodas. fāk ienīstu. tagad atkal nezināšu kā tikt vaļā. tpfu.

oi, netīšām tikko ieskanējās the kooks. aij nu tā bija tā skaitā vasara. Parīze un mana jaukā meitene ;) davai, Laur šovasar kko satriecošu, ja?

jes jes. tikko izlasīju ka man karnevāliņš bez maksas. un es jau bažījos kur lai ķer tos sūda 10 ls. prieciņš. :)

nu man tik ļoti patīk šādi rīti. kafija + cigarella. pēc pusstundas jāiet uz akadēmiju. bet tā pusstunda svēta lieta. brīdis kad patiešām varu atpūsties. suns tikko ielika galvu klēpī. prasa manas brokastis :) vakar piedzērāmies divatā. runājām par visu ko. un man liekas pirmoreizi visā laikā ko viņu pazīstu, ieskatījos viņa dvēselē. nu tiešām, tā ka skatos un pēkšņi ir sajūta, ka patiešām līdz galam zinu kāds viņš ir, visdziļāk. asaras saskrēja acīs. skaisti bija.

Tikko mājās no Tallinas. Šausmīgs nogurums. Bija ļoti laba pieredze. Interesanta tikšanās ar mākslinieku. Jā un nu tad kad nāks tuvāk un viss būs gatavs ļoti iesaku izstādi, kuru gatavojam. Bet nu tas uz maiju, tā kā laika daudz :)

vai vai. dīvaina diena. darbā, no kura gribēju iet prom, man piedāvāja būt par veikala vadītāju. vēl neatteicos, bet domāju to darīt. tas izjauktu visus manus plānus ceļā uz mērķi. Lai gan alga nepārprotami ir vilinoša. Bet šajā brīdī vairāk jādomā par to, ko es tiešām gribu un kas man sagādātu prieku. Katrā gadījumā prieciņš no vienas puses ir, tas nozīmē tikai to, ka mani novērtē un ka nav galīgi par velti tas ko daru.

vai, nu laikam ilgi neko neesmu rakstījusi.
principā nekā pārāk jauna nav. cīnos ar laika trūkumu. bet sapratu, ka tādu mierīgu mājās sēdošu dzīvi nemaz negribētu, patīk, ka tik daudz darāmā. Nu jā, ja tā parēķina, tad sanāk, ka no ziemassvētku brīvdienām, vēl nav bijusi neviena diena, kura būti pilnīgi brīva. nē es nesūdzos, tikai uztraucos par zilajiem riņķiem zem acīm. bet nu man jau viņi laikam pazustu tikai tajā gadījumā, ka nedēļu gulētu mājās un neko nedarītu.

Nu jā un tad man pa kādām 3 nedēļām jāuzraksta kursa darbs rietumu mākslas vēsturē, tas tā diezgan pinķerīgi, bet galā tikšu. Tad vēl man tuvojas svētki. vārda un dzimšanas dienas, bet nu par šitām lietām gan vēl neesmu sākusi domāt.
5dien braucu uz Tallinu, kopā ar kuratori atlasīt darbus slavena igauņu mākslinieka izstādei rīgā. Tas tāds prieciņš. Vismaz kkas beidzot notiek sakarā ar lietām, ko studēju. :)
Nu un tad februāra beigās, marta sākumā nākamās karavānas izrādes.

ā un pavisam aizmirsu vienu foršo pasākumu, kas pa vidu. karnevāliņš, karnevāliņš. tā kā Laur domājam, ko vilkt mugurā ;)

Kaut kāda dīvaina sajūta. No vienas puses gribas iebāzt galvu smiltīs un nedarīt neko tādu, kas mainītu pašreizējo situāciju, nu tā zin, lai paliek kā ir. No otras puses kāds nezināms kārdinājums pār mani ņem virsroku un es pati lienu iekšā tur, kur varbūt labāk nevajadzētu. Lai gan kas tad to var pateikt vajadzētu vai ne. Drīzāk jāizsakās citiem vārdiem. nevajadzētu tādā ziņā, lai būtu mazāk sāpinātu cilvēku. Smaga sirds. man vairs nepatīk aizrauties, bet pa laikam sanāk. Agrāk patika tās tādas citādas vēsmas. tagad visu laiku iekšā domiņas, ka ne jau par sevi vien es drīkstu domāt. Ir arī tas otrs, ļoti svarīgais cilvēks, kuram nekādā gadījumā nedrīkst nodarīt pāri.

šodien pirmizrāde karavānai. vakar ģenerālmēģinājumā bija šādas tādas visādas figņas, nu ceru, ka šodien sanāks labi. Laur, rītvakar 7os esi brīva? varbūt gribi atnākt paskatīties? :)

jauns projektiņš. nu forši nāk virsū visādi lielie darbi, vismaz zinu, ka pēc aiziešanas no tā kurpjveikala būs ko darīt. Karavānai 2dien pirmizrāde. tagad vienīgās grūtības uz mēnesi, diviem visu savienot, tā lai visu paspēju izdarīt, arī vēl pastrādāt tajā kurpjveikalā.

un gribu braukt mācīties uz Austrāliju ar kādu stipendiju 3.kursa otrajā semestrī. nu ja nesanāks uz Austrāliju tad varbūt uz Pēterburgu, nu katrā ziņā pēdējais variants ir Londona.

droši vien tādi vakari, kā vakar gadās vienreiz mēnesī, citreiz retāk, bet tas vienalga. tā nevajadzētu būt. tas mani vienkārši sagrauj, iznīcina. gribās skaļi kliegt vācies prom, vai pašai aiziet, kaut tikai uz vienu nakti, lai nebūtu jādzird mierīga aizmiguša cilvēka elpa, kamēs es es nezinu kā lai aizmieg, jo no raudāšanas acis sapampušas un galva sāp.

ir, ir, ir. nu tāds neliels projektiņš. zinātnisks, protams ;) saistīts ar pieminekļu aizsardzību. ja viss izdosies, tad būs. nu vienkārši šausmīgi jauki :)

kaut kā šogad man patīk skolā. tāds milzīgs entuziasms, kaut ko darīt. darboties, darīties savu mērķu sasniegšanai. iedvesma jau no gada paša sākuma. man liekas tas tikai uz labu. un vakar bija grafika un vispār viss tik interesanti, ka pilnīgi prieks :)

ir baigie baigie mērķi un plāni un vēlmes jaunajam gadam. tagad jau apmēram zinu ko gribu un ko esmu nolēmusi darīt. gribu uz augšu, tikai uz augšu. kaut viss izdotos.

nu baigās visādas idejas man jaunajam gadam. vairāk tādā profesionālajā un arī garīgās attīstības jomā, ceru, ka izdosies.

rīt jāiztīra istaba no visādiem krāmiem, lai jaunais gads bez visādām liekām negācijām. šodien nevarēju, nesen tik atbraucu mājās un baigais slinkums vispār kaut ko darīt.

acis miegainas. vēl 1 2 3 4 dieniņas un viss, viss, viss. skolas prieki beigušies .

traka, traka bija tā 6diena. nakts. visādi kašķi, visādi sūdi. ak Dievs kā man apriebusies šī sabiedrība. ejiet visi nomirt lūdzu.

tikko pabeidzu rakstīt referātu. vēl jau daži palikuši, bet nu tikšu galā.

kkāds pinkšķis uznāca.

vakar gāju pa ielu un likā, ka redzēju, atskatījos, bet vairs neredzēju. un vispār Līva domā un sapņo atkal pilnīgas muļķības. sen tā nebija bijis. visādas trakas iedomas. tagad atkal. nezinu vai uz labu vai sliktu, bet kkas kkur dziļi iekšā ir mainījies.

šausmīgā nedēļa beigusies. šodien bija pēdējā izrāde, kas jāgaismo, pēdējā darba diena, pirms atvaļinājuma. un tagad tik sākas visādi skolas darbi. bet nu vieglāk darīt vienu lietu, nekā trīs uzreiz. Vakar hujova bija. sačakarēju svarīgas vietas izrādē, bet šodien viss baigi pa smuko, bez nevienas kļūdas :) tagad gan nogurums tāds, ka nu nezinu, nedēļa liekas nenormāli gara. rīt būs atpūtas diena. nu ne gluži īstenībā. jāpaglezno bišķiņ nepabeigtie darbi, 1dien skate, būs ar fēnu laikam darbi visu nkati jāžāvē :D nu un vakarā jāaizbrauc pie tēta paklačoties :)

tagad gan, neko neko negribu vairs dzirdēt.