līva

Vakar iedomaajos, ka ja katram cilveekam buutu briinumainas speejas kkaados konkreetos briizhos, kad vien iegribas, sajuust to, ko juut otrs cilveeks, tad, man liekas, iipashi biezhi shiis speejas netiktu izmantotas. man gan taa gribeetos.

Beidzot saaku maaciities. Mums te tagad jauns dators, kkaads windows uzinstaleets un nav tagad garumziimju.taa kaa nu jaaparakstaas shitaa. Jaa nu vo un par to maaciishanos. tuvojas, tuvojas tas laiks kad buus janodod visi shausmigi daudzie referaati. briiva laika man jau taa maz, taa kaa pat gruuti atrast laiku, lai palasiitu un padomaatu par ko deriigu. Tagad galvenais izdomaat pie kaa kjerties klaat, kas svariigaaks un steidzamaaks. tpfu.

vot tādu kristapu, kā vakar, nekad nebiju redzējusi :D

vakar depo tā normāli bija :) daudz maz forši.

šorīt ceļos un eju uz skolu. gleznošana. a pēc tam uz darbu. nu vismaz rīt un parīt brīvs, tieši kā vajag :)

Pēc visa spriežot mazais ir meitene. nosaucām par Mia :)

Šodien ar kristapu gājām uz veikalu, ejam pa parku, kas ir ap māras dīķi. pēķšņi skatamies, ka pretī tipina maziņš maziņš kaķītis. apkārt neviena nav. paņemam rokās, nezinam ko darīt. mazulītis nobijies un trīc. paejam aiz līkuma skatamies vēl viens tāds pats kaķītis skrien pakaļ kkādiem cilvēkiem. prasījām vai tie ir viņu kaķīši, viņi teica, ka nē. rezultātā paņēmām arī otru kaķīti un nesām mājās :) tagad man mājās ir vēl viens pavisam maziņš kaķītis. Frīda apvainojusie sēž uz skapja :p Un otru mazo radībiņu kristaps aizveda krustmātei. tā kā abi mazie ir laimīgi izglābti :)

šovakar bija smaga saruna pielijušas ielas vidū. sirdij smaga. bet izrunājām. vismaz daļēji. ja nekas arī turpmāk nemainīsies, es nezinu vai ir vērts. Gribētos gan domāt, ka ir. vajag.

un satikta draudzene. kurai iespējams uzkritu virsū ar visu savu sirds smagumu. bet es esmu pārliecināta, ka viņa saprata. un gribēja palīdzēt. paldies. palīdzēja jau vien ar to, ka uzklausīja.

your Love is a verb here in my room.

Laikam biju iedomājusies, ka vairs neprotu dzīvot viena. bet tomēr labi, ka viņa nebija. bija tāds mierīgs un kluss vakars, bez visādiem liekiem trokšņiem un problēmām.


un bija smuki parunāties ar alisi. arī vakar.

Līvai jauni mati, ha :) carre, kā teica mmatu meistare Anete. buča anetei par foršajiem matiem. jā jā zinu, ka biju izdomājusi audzēt garus, bet nu nevar taču staigāt ar matiem, kas pašai riebjas. a tagad prieks :)

rīts. atkal galīgi neesmu izgulējusies. esam pie annas, bet vinai tētis drīz būs mājās un tāpēc mums laikam jāzūd prom. Laur, es starpcitu tev vakar zvanīju, gribēju satiktites un tā, bet nu tev izslēgts telefons bija.

jĀ JĀ UN tikko sāku domāt, ka laikam esmu pārāk nevērīga. nu piedodiet. mūžīgais egosims laužas uz āru. kkā jau esmu pieradusi būt pati ar sevi (kristaps nesakaitās, runāju par draugiem) un ar foršajiem satikties pa retam. Un tad kkā aizmirstās padomāt, ka jābūt uzmanīgai un jāpadomā kā jūtas arī citi. Skumji atzīt, bet varbūt esmu kļuvusi mazliet vienaldzīga? Nu tas tāpēc, ka pārāk maz laika kopā. gribētos vairāk. mhm.

It kā jau sen zināju, bet nu nekas jau neaziet līdz pilnīgai apziņai, kamēr pašam nav tāda situācija. tad nu vakar sapratu. ka vīriešiem sekss nozīmē savu fizisko vajadzību apmierināšanu, bet sievietēm - vēlmi pēc lielākas tuvības, kur morālajam aspektam ir lielāka nozīme nekā fiziskajam. Es, protams, to saku tā visnotaļ vispārīgi,jo ir jau visādas situācijas.

muļķā Līva. saskatījos visādas bildes. nu kuras nedrīkst, jo pati zinu, ka visu ko sadomāšos un vnk uznāks pilnīgi stulba un nevajadzīga greizsirdība. Zinu taču, ka viņa ir sen sen pagātnē. Viņš dievina mani. Arī mīl simtreiz nopietnāk un vairāk par visām tām citām kas viņam jebkad bijušas. Un vispār, ar mani viņš ir cits cilvēks. Es nedrīkstu iedomāties viņa pagātnes notikumus saistīt ar to cilvēku, kas viņš ir tagad. Cilvēks ir viņš pats tikai kādu daļu no milisekundes. Nu to pavisam īso tagadnes laika sprīdi. Es nevaru atcerēties sevi bērnībā un teikt - tā biju es. Nē. Tā bija Līva, tikai cita. nu 7 gadus veca ar tādām un tādām īpašībām un sajūtām. Tagad es arī esmu Līva. 20 gadus veca. bet ne pavisam tāda kā biju toreiz. es esmu tagad.

uz darbu šodien neaizgāju, piezvanīju, pateicu, ka esmu slima, lai gan patiesībā nav jau nu tik traki. nu bet jauki šodien. visu dienu nodzīvoties pa gultu un mīļoties. vismaz viena diena atpūtas nedēļas vidū. nenoliedzami arī jaukuma :)

Kristaps slims, bija pie ārsta, gripa. es saaukstējusies, skolā šodien nebiju, bet uz darbu tik un tā jāiet. nekas padzeršu kumelīšu tējas, kolderksiņu, uzēdīšu ķiplokmaizītes un būs jau labi, gan jau :) galvenais lai no kristapa nepielīp tas LIELAIS vīruss :p

Sen, sen nebiju te bijusi, visu pat nevar pastāstīt kas noticis. bet nu uz šobrīdi man piemēram ļoti ļoti sāp kakls. Darbā baigi piegurstu un jau slinka sāku palikt. un kopš aizvakardienas man tāda kautkāda dusma, pavisam iekšēja, uz kristapu. pati nezinu kapēc. it kā jau nav iemesla, bet vienkārši viss nenotiek tā kā es iedomājos un tad man vienkārši uznāk īgnums. pati jau vainīga. bet viņš, nabadziņš, nesaprot kapēc es par katru sīkumu dusmojos, nemīļojos un visu laiku kkādas indīgas piezīmes saku. Bet man tas niknums tāds dziļi iekšējs, un nu nevaru neko padarīt, bet visnenozīmīgākajos brīžos nāk uz āru. Nu gan jau pāries, kad tā paīstam sapratīšu kapēc man tā ir. nu jā tas visticamāk no tā, ka viņš nedara visu ko es gribu. bet nu fui, nedrīkstu taču būt tik egoistiska. viss, Līva, saņemies. un vienmēr jāatceras ka katram domāšana citāda. kas vienam liekas svarīgi, otram ne, un otrādi. mhm. tagad labāk iešu pagatavot kko vakariņām un tad jau filmu paskatīties. rīt atkal darba un skolas nedēļa sākas. tpfu.

Nu šodien vienkārši tāda diena, ka psc. Paņēmu šodien strādāt no 4iem, lai avrētu uz skolu aiziet. Bet nu tikpat labi varēju neiet. tāpat tur nebija ko darīt, tikai lekciju sarakstu dabūju. Nu tas tā normāli, tagad nevaru izdomāt vai strādāt 20 vai 30 h nedēļā. varbūt no sākuma jāpamēģina 30 un ja būs par grūtu, tad 20. Nu jā un tad eju pirkt mēnešbiļeti. Aizeju un tur pusdienlaiks, bet rinda jau sastājusies gara, gara. Nu ko 20 minūtes stāvu rindā un gaidu, kad atvērsies lodziņš, atverās. viss iet šausmīgi lēni uz priekšu, jo visādi pirmkursnieki nesaprot kas īsti jādara utt. 45 minūtes pagājušas kopš es esmu iestājusies rindā un beidzot nokļuvusi pie lodziņa. Wōhou, beidzot! Nu jā un beigās izrādās, ka mana superīgā skola man iedevusi izziņu bez zīmoga un mēnešbiļeti es nevaru nopirkt. Tik nikna biju, ka gandrīz vai asaras sariesās acīs. Tagad līdz rītdienai es braukšanā būšu iztērējusi pusi no naudas, par kuru nopirktu kartiņu visam mēnesim.

Bet nu braucu mājās un pētīju savā plānotājā, ko darīju pavasarī un vasaras sākumā. un tas bija psc. kristaps atbrauca 28. martā, tieši laikā kad man sākās eksāmeni un bija jānodod kursa darbs. A es uz skolu negāju, kursa darbu raks'tiju pēdējās 3 dienās, visu laiku kkur izkalaidējāmies, taisījām balkona pārtijus pie lauras, sēdējām lemonā, I love you un vēl visu ko darījām. Pati nesaprotu, kā vispār tik labi varēju nolikt tos eksāmenus. Paveicās :)

rīt skola. jes, jes jes. nu un arī darbiņš, bet tas nekas, tagad jau sīkums. 20 h nedēļā no rītdienas. juhū būs bišķīt vairāk brīva laika. Kristaps tagad resident evil spēlē uz pleisteišana, ha, maziņais :D nē nu es arī īstenībā vēlāk spēlēšu, kad sakārtošu istabu :p

bet vispār mana vasara bija sūds. Forši bija tikai maijā un jūnija sākumā, viss pēc tam - vienveidīgi un neinteresanti.

*darīt visu, lai nākamā vasara būtu burvīga.

pamparampam. uz Balto nakti nebiju. it kā jau gribējās, bet tomēr ne, plāni mainījās. Paaicināja mūs uz Skrīveriem un nodomāju, ka kautkā gribās vēl ārā no pilsētas. Un aizbraucām ar. Puikas traki piedzērās, sapīpējās un atlūza. Naktī vienā brīdī pamodos un skatos, ka visi guļ kur kurais, vienkārši kā apsēdušies kkur, tā aizmiguši :D No rīta, protams, nelabums nabadziņiem :) Un jā nu visu 7dienu vēl tur nodživojāmies, taisīju ēst puikām un vakarā ar pēdējo vilcienu braucām mājās. A pirmdien neko, neko negribējās darīt, pat no mājas nekur ārā negāju. un tagad atkal darbs. Nākamā brīvdiena sestdien.

ā un vakar es tā iedomājos. Cilvēkiem patīk laipnība un nepatīk liekulība. Dažreiz tas tomēr nav apvienojami. Es darbā vienkārši noskrējusies nesu īstos kurpju izmērus cilvēkam sazin cik reizes (noliktava ir pagrabstāvā un kurpes jānes uz 2o stāvu) un beigās civlēks pasaka - nē paldies. es nebūt nedomāju tā kā saku - Jā lūdzu. es domāju nu nafig es tik daudz skraidīju un tagad man nav spēka un tu pat nevari nopirkt to sūda kurpi. nu lūk es esmu laipna, bet liekulīgi. Savukārt ja es pateiktu ko domāju, tad cilvēks būtu sašutumā.

Vakar bija tik feini. un es atkal visu ko sapratu. Sen man nebija bijušas atklāsmes, kādus 3 mēnešus, vienkārši dzīvoju kkādā sprostā un nekas nenotika. Es pat zinu kapēc. Jo pārāk daudz laika veltīju citam cilvēkam, nevis sev. Vajadzēja vairāk laiku vienatnē, jo tad dzimst vislabākās idejas un domas. Vismaz man.

Nu jā un vakar sajutu, ka nu kkas nav tā, kā vajag. Vienkārši ieraudzīju viņu un kkas nebija labi. Tā sajūta man ir ik pa laikam. Mīlu taču ļoti, ļoti, bet kkas traucē. Un jā sapratu, kas tas ir. Mēs esam atšķirīgākie cilvēki pasaulē. Es nevaru ar viņu runāt par lietu kārtību, realitāti, nerealitāti, eksistenci utt. Viņš uzskata, ka runāju muļķības. Es uzskatu, ka viņš vienkārši necenšas iedziļināties. Nesaprot. Man vajag, lai saprot, iedvesmo, rosina domāt. Bet mani bremzē. bremzē manu domāšanu. Tāpēc sprosts, tāpēc nevienas atklāsmes.

Zinu, ka agri vai vēlu tas beigsies. Nu ne jau tagad, mīlestībai tak neko nevar padarīt. Mīli un viss, neraugoties ne uz ko. Bet arī mīlestība kādreiz izbeidzas.

Gribu vairāk laika sev un draugiem.

Un milzīga apziņa, ka mana dzīve vēl nepavisam nav pieaugusi. Laikam ātrāk gribēju būt liela, nopietna, ar darbu, vīru, bērniem. Nē tomēr! es vēl gribu mazliet brīvības. Ceļot, baudot, nežēlojoties par to, ka mana dzīve darba un vēl sazin kā dēļ aizskrien garām. Tieši šo laiku, šo minūti, sekundi es vairs nekad nepiedzīvošu, tāpēc nevajag to iztērēt nelietderīgi.


Nu šobrīd gan man nav citas izejas kā iet uz darbu un strādāt, naudu man neviens tāpat nedos un vecāki pukosies un turklāt man patīk mans darbs. bet es apsolu, ka visu pārējo laiku centīšos pavadīt priecīgāk un lietderīgāk.