 | |
|
pārdomas pēc 18 stundām miega
Lai arī ko es nezinātu un nebūtu mācījusies, ir grūti saprast, kā Traška, būdama dzīva būtne, var nebūt tāda pati kā es, jo manos sapņos, kad kopīgi ķiķinam un braucam ar velosipēdu, viss šķiet pavisam savādāk. Laikam man vienkārši pietrūkst viņas mazo smiekliņu pie kafijas tases no rīta. |
|
| |
| |
| |
|
šodienas labie darbiņi
Klāra ar kausiņu sasmēla burkā melnu šņabi. māmiņa izspieda no makaroniem ūdeni. Traška ar neviltotu interesi visu novēroja un pierakstīja. |
|
| |
|
Aplēju somu konfektes zilā stikla bļodiņā ar šņabi,lai labi kūst, un Traška, manuprāt, mani ienīst, jo neļauju viņai laizīt lietas uz galda. Māmiņa ir apspīdinājusi izlietnes apakšu ar sudraba trubu, jo, kā nācās secināt, jeb kas spīdīgs ir labāks par jeb ko baltu. Domāju rīt atrast savos zābakos kaķu čuras. Gribētu gan redzēt kā Traška taisās iečurāt aizvērtā atvilktnē. Labāk, lai palaiza plēvīti. Traška ir atkarīga no plēvīšu laizīšanas, un tas acīm redzami sniedz viņai baudu. |
|
| |
| |
|
vakardienas aņuku aņuks
- Iedomājies, es slimības dēļ nejūtu ne garšu, ne smaržu... - Žēl, ka neesi arī akls, varētu pārtikt no kakām. p.s. pērciet labāk bulciņas |
|
| |
|
Mājās spoki gāž lampas un citus sadzīves priekšmetus un mēģina novelt vainu uz Trašku. Traška sēž uz televizora un nejūtas vainīga. Spoki izliekas, ka viņu nav un nozog internetu. Bebis pazūd. Maize ir beigusies. |
|