olga

Ir rīts. Ir nelielas paģiras. Vakardien tirgoju biļetes un lietoju vīnu. Šodien uz ielas visi mani sveicina.
Vakarnakt paspēju iestrēgt tualetē, kas galu galā nemaz nebija ciet, un mēģināju izsaukt glābējus no Somijas. Atsaucīgs bija latvietis aiz bāra - mans Brūss Viliss.
Šodien iešu izvēdināt galvu nelielā lietū un vēlāk mazliet padejot klusumā.
Apsolos svētdien vest visus uz baseinu peldēt un cītīgāk veidot trialogus slovāku valodā.

Pēdējo četru dienu laikā esmu paspējusi pabūt piecās valstīs un divās no tām pat divreiz. Uzzināju, ka 90% kinofestivāla apmeklētāju nav redzējuši nevienu no filmām un tādēļ Kinobus būtu jāpārdēvē par Bār(u)busu.
Ceturtajā rītā secināju, ka nevajag darīt to, ko es darīju trešajā vakarā.

Ir septembris un līst!

Veiksmīgi tiku mājās ar savu Ritas zelta kurpēs noslēpto tulznu.
Tikko saņēmu uzdevumu sākt meklēt slovāku valodas vārdnīcu.
Ir puspudele kokakolas, iesākta bakalaura darba teorija un cerība, ka bezfilma ir daudz maz sakarīga (vismaz līdz rītdienai).

Traška šodien atklāja savu groziņa sezonu.
Nesen izveidotais aizsarggrāvis ir par iemeslu tam, ka uz galda ir smiltis.
Kā iemācīt Trašku slaucīt kājas (uz palodzes)?

Rīta pusē biju iemaldījusies bērnu spēļlaukumā kopā ar mazu meiteni. Mēs abas laiski šūpojāmies un vērojām citus bērnus un viņu pavadoņus. Secinājām, ka bērniem neļauj darīt to, ko viņiem gribās. Miskastē skatīties nedrīkst. Kaut gan, cik atceros no savas bērnības, miskastēs varēja atrast visādus brīnišķus dārgumus. Daži pavadoņi neļāva saviem bērniem komunicēt ar citiem bērniem, un aiz piedurknēm vilka tos projām. Dažas pavecākas pavadones neļāva bērniem kāpt lejā pa kāpnēm no bērnu slidkalniņtiltiņkāpņbūves, jo bija izdomājušas, ka obligāti ir jāizmanto slidkalniņš.
Vēlāk satiku Emīlu. Emīlam ir četri gadi. Viņš rakņājās zem ozola. Un es pieķēru sevi sakot, ka nedrīkst ņemt rokās vecas zīles, jo viņās dzīvo lieli, balti tārpi.
Un tā atkal atceros savu bērnību. Jau toreiz mēs kopā ar Māti 2 secinājām, ka bērni neko nedrīkst, viņi pat nedrīkst nedrīkstēt, jo viņiem vēl nav astoņpadsmit.

Kāds ir apracis mūsu māju. Tagad mums ar Trašku aiz loga ir pašām savs aizsarggrāvis.
Trolejbuss teica: "Smuks dārzs!"

Traška ēd mušas. Olas ir slimas. Māmiņa brauc uz Romu. Bet es pat neesmu bijusi Parīzē (šopavasar).
Vajadzētu ļoti cītīgi zīmēt Notinghiliskus priekus, bet ir jāiet ārā izmēģināt jaunās kedas, jo tagad es esmu dāma ar kedām un pret augstiem papēžiem.

Piecēlos agri. Iekāpu vēmienā. Izmežģīju plecu. Sagrupēju draugus.

Es te tā šodien domāju un secinu, ka neatceros cilvēkiem vārdus. Un neatceros tāpēc, ka iepazīstoties nemaz neklausos. Vispār jau vienalga. Jo vienalga. Bet laikam tā tomēr nav forši.

Māmiņa šorīt paziņoja, ka es esmu atgriezusies pusaudža vecumā, jo atteicos ķemmēt matus.
Bet pusaudža gados es matus ķemmēju, jo Antons un Elīna tā lika.

Šodien biju pirmo dienu ārā bez kruķa. Tāpēc ir jādzer šampanietis. Paldies Irrai par (kārdinošo) ideju. Triekā!

Šodien es izdomāju, ka vajadzētu ātri piepildīt vienu plāna punktu, kuru bija paredzēts pildīt pēc gada, jo pēc gada iespējams, ka būs citi plāni, un šī plāna laicīga piepildīšana ir svarīgs priekšnosacījums, lai varētu piepildīt visus pārējos plānus. Un tā kā pēc šaubu pilniem mēnešiem ir nācies secināt, ka viss tomēr vairāk vai mazāk aptuveni notiek pēc (mana) plāna, tad forši, ka ir forši plāni.

Multenes. Pīles ēd tītaru. Suņi staidzina suņus. Pelēm pieder kaķis.

(nu) un es izdomāju, ka iešu trešdien uz akadēmiju. jo pēc nelielās pastaigas līdz poliklīnikai ir tapis skaidrs, ka pārvietošanās nav nemaz tik bezcerīga, metot lokus visādākiem lieliem ledus gabaliem. un negaidīti satikta persona poliklīnikas kasē viennozīmīgi lika man saprast, ka uz šujmašīnas tupoša un kāpņu telpā satrakojusies Traška nav nekāda izcilā persona interesantām sarunām un tējām.

*Jāizmazgā mati.
*Jāpieskaņo kruķim mētelis vai ultaīsviļņu terapijas rezultātā jāsāk pārvietoties bez kruķa.
*Jāiemācās nokļūt nepieciešamajās vietās, bez citu palīdzības. Tas gan pagaidām nešķiet reāli, atceroties neseno šļūkšanu pa ledu un sniega kalniem ar Inauzes sargājošo roku, kas mēģina ķert aiz kapuces. Man nav kapuces.
*Jānokausē sniegs un ledus vai visur jāpārvietojas ar smilšu maišeli un jāatrod kaisītājs.
*Jāizvēlas piemērota diena, lai beidzot dotos uz akadēmiju. Šī izvēle ir diezgan sarežģīta, ņemot vēra, ka sākumā jāizpilda augstāk minētie plāna punkti.