10:00 am
Sērijā "marginālas piezīmes uz lappušu malām" šoreiz gribas piebilst, ka par spīti visam es ļoti cienu cilvēkus, pat reibušākajā stāvoklī es turpinu svešiniekus uzrunāt uz "jūs", nemaz nepieminot to, ka man diezgan nepieņemami šķiet kādu, kurš man neko nav nodarījis, apvainot, pazemot, noniecināt, un es sagaidu tieši tādu pašu attieksmi pret sevi, saviem draugiem, paziņām un vispār - pret līdzcilvēkiem. Esmu ļoti draudzīga, es teiktu, un es nekad neesmu rupja, tāpēc nespēju pieņemt cilvēkus, kuri tādi ir. Lūk.
10:16 am
Labi, šodien jāsacep kaut kādas kūkas laikam, āboli ejot postā, jāsaķemmējas, jāsaģērbjas, izgulējusies es esmu - 24h ar 4h pārtraukumu nogulēt nav nekāds joks -, un jālaiž kaut kur pie dabas elpot svaigu gaisu.
10:20 am
Bet, lūk, man žēl, ka kārtējo reizi nebūšu bijusi nolikt svecīti. Es tajā pasākumā, Rīgā dzimusi un Rīgā augusi, tā arī nevienu reizi neesmu bijusi, vecākiem par kaut kādām Lāčplēš'dienām vienmēr bijis pofig, un tā nu sanācis, ka esmu apdalīta, - es nekad neesmu bijusi krastmalā nolikt svecīti, tikai pa televizoru redzējusi, kā tas aptuveni izskatās. Un tagad, vai tu smejies, esmu dabūjusi vīrieti, kuram par Lāčplēš'dienām un kaut kādām svecītēm tieši tāpat kā maniem vecākiem pofig, nemaz nerunājot par to, ka arī par maniem ikgadējiem lūgumiem turp aiziet ir pofig, un jā, kārtējais gads, kad es neredzēšu svecītes pie prezidenta pils, vārdu sakot.