12:28 pm
Man nav dzīves, un izskatās, ka līdz 21.maijam nebūs. Nepatīk - visur alus dārzi vaļā, aiz loga šorīt uzziedēja aliča un laiks ārā silts. Sapnī šonakt turpināju rakties cauri ILC stenogrammām, visādiem Varšavas paktiem un 60-to gadu jaunattīstības valstu uzskaitījumam. Domās esmu ieplānojusi visas iespējamās lietas uz jūniju - 300km 2 dienās uz riteņa, pāris dienu laivu brauciens, gaļas cepšana katru dienu, būšana pludmalē, staigāšana garās, skaistās kleitās, labākie Jāņi dzīvē un kas tik vēl ne.Vakar vakarā secināju, ka esmu zaudējusi pusi dzīves, vidusskolā pie Liepiņa pēdējā solā spēlējot kuģīšus, guļot un pļāpājot muļķības - 2012.gads, un es tikai tagad uzzinu, ka 1955.gadā tika noslēgts Varšavas pakts. Bibliotēka šodien strādā līdz četriem, tātad nav vērts braukt. Stulbās maija brīvdienas, būtu taču normāli kā cilvēki strādājuši. Jāsaņemas, jāsaņemas, jāsaņemas.
Nezinu, besī, vot, man, un jā, neesmu es pozitīva, visi mani ieraksti ir par to, kā man kaut kas besī, klabe ir mana psihoterapija - problēmu izrakstīšana man palīdz veiksmīgāk tās risināt, ja. Vienkārši bžžžžžž. Jāuztaisa brokastis, jāizvāc no istabas kliedzošais putns, jāizslēdz feisbuki un jāturpina.