01:09 am
Ir viens naktī, es lūstu nost, man ir nedaudz nelabi (pēc trešdienas vēmekļu epopejas tas neizbrīna), un es lasu Vienna Convention on the Law of Threaties 1969 pirmās redakcijas komentārijus. Good times.
01:11 am
Es nezinu, kas notiek citās LU fakultātēs, bet, tā kā man ir iespēja salīdzināt JF un HZF, es atļaušos teikt - domājiet divreiz, draugi, pirms dodaties uz HZF baltu filologiem. Proti, programma pati par sevi ir interesanta, mācību literatūra ir oosam, apvāršņi kļūst plašāki, visi ir pretimnākoši, daļa pasniedzēju ir ļoti forši, taču mācību metodes dažbrīd neiztur nekādu kritiku.
Nu, piemēram, uz semināru liek izlasīt publikāciju par pētnieci X un viņas pētījumiem. Publikācija nav gara, ir rakstīta saistošā valodā, un teorētiski pasniedzējai būtu jāprezumē, ka, tā kā viņas priekšā sēž pieauguši cilvēki, visi mājās vajadzīgo izlasīs, un seminārā būs iespēja 1,5h garumā diskutēt par izlasītajiem problēmjautājumiem vai kaut kā tamlīdzīgi. Tā vietā ļ.cien. pasniedzēja 1,5h garumā atprasa izlasīto tekstu, pārbaudot, vai studenti atceras faktus. I mean, kāda sūda pēc man jāzina, kurā gadā viņa ir dzimusi un kurā gadā viņa pasniedza Kembridžā, ja kursa mērķis nav apzināt baltistikas pētnieku biogrāfijas? Tā ir laika šķiešana! Kāpēc lasīt publikāciju mājās, ja auditorijā tā vēlreiz tiek kopīgi pārlasīta, atkārtojot katru otro teikumu? Teksts tiek atprasīts līdz sīkākajai niansei, diskusija veidota netiek. It kā ar to vēl nebūtu gana, tā pati ļ.cien.pasniedzēja atšķir grāmatu un palaiž atvērumu apkārt pa auditoriju, sajūsmināti sakot: "Paskatieties, cik viņai (pētniecei) skaistas un cilvēciskas acis!" Un es sēžu, un viss, kas man nāk prātā, - kundzīt, tu seriously to tikko izdarīji???