| |
[21. Nov 2004|19:17] |
Uzsniga sniedziņš balts, smalks kā vissmalkākie milti,
Uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti.
Vienmēr uz pasaules ir kāds, kuram bez Tevis ir auksti
Un pat aiz pasaules vēl vajag siltu plaukstu.
Saule, kad miegu guļ, mēness, kad staigā pa parku,
Spuldzes kā actiņas mirdz un pat vēl izdzēstas sargā.
Pelnrušķīt, laiks, ir laiks, ceļš Tavs drīz vedīs uz pili,
Paciet vēl grambas šīs, drīz nāks mākoņi zili.
Ja Tevi nemīl neviens, Tev taču ir ko mīlēt,
Labajā nosprūst naids kā bulta ozola zīlē... |
|
|
