| ... |
[16. Apr 2005|22:35] |
|
Mīlestība apstājās, pieklauvēja pie sirds un klusi teica: "Tas nav ne manos, ne tavos spēkos. Es, ja gribi dzīvot, esmu neatraidāma! Neuzvarama! Neiznīcināma! Es neesmu vainīga, ka jūs - cilvēki - vēlāk ar mani nez ko izdarāt. Es, Dieva sūtīta, šai pasaulē esmu atnākusi, lai jūs visus darītu laimīgus! Taču, ja tādi nespējat kļūt, vainojiet tikai sevi! Savu prātu! Savus aprēķinus! Savu mazdūšību! Savu nevēlēšanos vai nespēju būt kaut nedaudz neprātīgiem! Laimīgas dzīves recepte ir gauži vienkārša: ņem mani - mīlestību - piejauc tai klāt pamatīgu devu godprātības, nesavtīguma, mīļuma, nedaudz lēnprātības un samierinies ar visu, ko labu vai sliktu tev dara mīļotais cilvēks!" |
|
|