ofuda - 12. Janvāris 2005 [entries|archive|friends|userinfo]
ofuda

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

12. Janvāris 2005

Kas notiek ar dabu? [12. Jan 2005|09:10]
Speciālisti atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc pie mums janvārī šogad plosās spēcīgas vētras, ir neparasti siltais laiks. Meteorologi ziņo, ka šodien sasniegts janvāra gaisa temperatūras rekords. Gaiss iesila līdz 9,7 grādiem. Taču neparastais siltums nedraud tikai ar vētrām. No ziemas miega mostas dzīvnieki, bet kokiem un krūmiem sāk briest pumpuri.
Otrdien laika apstākļi bija tādi, kādi tie parasti ir marta beigās un aprīļa sākumā, taču izrādās, ka pirms 75 gadiem janvāra pirmā dekāde Latvijā ir bijusi vēl nedaudz siltāka. Tas bija 1930.gadā, kad vēl neviens nepazina jēdzienu globālā sasilšana.
Klimatoloģe Marta Simta norāda, ka Latvijai ir raksturīgi mainīgi laika apstākļi, tāpēc tas neesot nekas neparasts, ka viens janvāris ir ļoti silts, otrs auksts. Tiesa, šoziem pēc siltā decembra piedzīvots arī viens no siltākajiem janvāra sākumiem. Gaisa temperatūra par septiņiem grādiem pārsniedzot normu, un ir piedzīvota spēcīgākā vētra janvārī Latvijas vēsturē. Speciālisti starp neparasto siltumu un vētrām paralēles nevelk, jo tam trūkst datu analīzes, bet saistība esot.
Marta Smita: „Mēs zinām, ka ūdens un zeme, piemēram, sasilst ar dažādu ātrumu. Dažādas zemes virsmas sasilst arī ar dažādiem ātrumiem. Šeit jāmeklē iemesli, kas veicina šīs gaisa masas un varētu būt par iemeslu, ka rodas šādas intensīvākas gaisa kustības.”
Report.: Taču bez vētrām neparasti siltais laiks dabai ir kā modinātājpulkstenis. Pieci grādi ir tā temperatūra, kad dabā sākas veģetācijas process. No zemes lien ārā pirmo pavasara puķu asni un sāk briest pumpuri. Dabas zinātnieks Andrejs Orehovs „LNT ziņām” stāsta: ja augstā gaisa temperatūra vēl saglabāsies pāris dienas, būs problēmas. Daba sapratīs, ka no miega celties laiks ir ne tikai pirmajiem pavasara vēstnešiem.
Andris Orehovs: „Ja vēl viss februāris, marts priekšā, nav nekādas garantijas, ka nebūs sals, iespējams pat liels sals. Tad ir ļoti slikti, jo augi var apsalt.”
Report.: Neparastie laika apstākļi ir ietekmējuši arī dzīvniekus. No ziemas miega ir pamodies lācis Vinnijs, kurš gribējis izkustēties. Marta Smita, salīdzinot notiekošo dabā ar cilvēku dzīvi, saka, ka šoreiz modinātājpulkstenis ir noskanējis naktī un, ja nakts vidū pamodinātam cilvēkam liek veikt rīta darbus, tad diezin vai, kad patiešām pienāks rīts, viņš spēs vēl kaut ko padarīt. Vēsture liecinot, ka bieži vien pēc siltiem ziemas mēnešiem sniega sega parādās tikai martā un noturas visu aprīli.
Link3 raksta|ir doma

Turamies! [12. Jan 2005|09:23]
Naktī no trešdienas uz ceturtdienu rietumu, dienvidrietumu vējš Kurzemes piekrastē sasniegs 30-32 metrus sekundē, ziņo Latvijas Vides, meteoroloģijas un ģeoloģijas aģentūra.
Rītvakar vējš brāzmās pastiprināsies līdz 15-19 metriem sekundē, Kurzemes piekrastē brāzmās sasniedzot 10-24 metrus sekundē. Nakts pirmajā pusē un ceturtdienas rītā vējš brāzmās sasniegs 25-28 metrus sekundē, bet Kurzemes piekrastē - līdz pat 32 metriem sekundē. Ceturtdienas pievakarē vējš nedaudz pierims un pūtīs ar ātrumu no deviņiem līdz 14 metriem sekundē, brāzmās - ar ātrumu 19 metri sekundē.
Piektdien vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un pastiprināsies līdz 19 metriem sekundē, brāzmās sasniedzot 25-28 metrus sekundē, bet piekrastes rajonos - 30 līdz 32 metrus sekundē.
Gaisa temperatūra gaidāma virs 0 grādiem. Piektdien pakāpeniski kļūs vēsāks. Vietām gaidāmi nokrišņi lietus un slapjš sniegs, piektdienas pievakarē austrumu rajonos snigs un putinās.
Pēc Boforta skalas, 28,5-32,6 metrus sekundē stiprs vējš klasificējams kā ļoti stipra vētra.

Kas ar mani šonakt grib aizbraukt līdz jūrai???
Link29 raksta|ir doma

Nav naudas... [12. Jan 2005|12:47]
[Garastāvoklis: |hm]

Policists apstādina sarkanu "Cherokee", pie stūres – nepiesprādzējies kaukāziskas izcelsmes vadītājs. Policists:
- Maksājiet sodu!
- Vecīt, nav naudas…
- Smejaties par mani?!
- Es mēnesī saņemu 80 latus, patiešām nav naudas!
- 80 latus? Un brauc ar "Cherokee" ???
- Armijā es saņēmu vēl mazāk un braucu ar tanku! Saku tev, ka nav naudas!
Linkir doma

Kā būtu, ja būtu... [12. Jan 2005|13:41]
Kāds raksta:
"Cik bieži mēs aizdomājamies par to, kas varēja un kas nevarēja būt.
Kā būtu, ja toreiz es būtu iestājies tajā augstskolā, varbūt šogad būtu paspējis to absolvēt strādātu kaut kādā kantorī, pusdienas kaut kādā fast food ieskrietuvē. '2 reizes nedēļā ietu uz gym "pasportot", nu tas ir imitēt kaut kādu darbību kopā ar darba biedriem, lai mēģinātu nodzīt darba tulznu jeb one pack lai līdzinātos Bredam Pitam un lai beidzot tā pamuļķā kantora blondīne (nekāda naida pret gaišmatainām sievietēm) mani pamanītu un uzspēlētu horizontālās spēles. Tad katru piektdienu dodos uz kaut kādu klubu piesūktos pilns, koļītu kaut ko sieviešveidīgu ar pamatīgu špakteļa devu uz feisa. Ja nepaveicās tad tomēr pamostos ar viņu - tik briesmīgu kā mana darba diena, un tad vēl nevaru viņu dabūt prom - fuck!!!
Labākajā gadījumā pie viņas vai vēl labākajā mājās ar pohām un mangaļu pudeli. Ja būtu paspējis uz busu nebūtu nokavējis darbu un tā tālāk..
Visam ir kaut kāds sakars ar visu... dari ko darīdams vienmēr kaut kas notiks."
Link3 raksta|ir doma

Sorry, zinu, cik ļoti visiem šis temats apnicis un tomēr VĒTRA [12. Jan 2005|17:04]
[Garastāvoklis: |gaidošs]
[Mūzika |PV]

Šodien no plkst. 11 līdz 14 Latvijā vietām, galvenokārt piekrastes rajonos, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās pieaugs līdz 15-18 metriem sekundē, bet jūras piekrastē vēja brāzmu ātrums sasniegs pat 20-23 metrus sekundē. Bet naktī uz ceturtdienu rietumu, dienvidrietumu vējš Kurzemes piekrastē varētu sasniegt 30-32 metrus sekundē.
Par to informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.
Skotijai un Ziemeļīrijai otrdien pāri brāzās spēcīga vētra, kurā vēja ātrums sasniedza 200 kilometrus stundā; gāja bojā trīs cilvēki un bez elektrības palika desmitiem tūkstošu cilvēku, trešdien ziņo policija un avārijas dienesti.
Iekšlietu ministrijas preses konferencē paziņoja, ka vētra, kas plosījās Lielbritānijā, virzoties uz Latviju.
Lielbritānijā vējš pūtis ar ātrumu 52 metri sekundē. Amatpersonas cer, ka, sasniedzot Latviju, vētra būs zaudējusi savu spēku.
Kā norāda VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene, tas nozīmē, ka vējš var lauzt koku zarus un stumbrus, pārraut elektrolīnijas, izkustināt priekšmetus un vieglus objektus, atraut jumta klājumus. Vētra apgrūtina cilvēku gaitu un transporta kustību.
Glābšanas dienests iesaka iedzīvotājiem pirms vētras nostiprināt nestabilas jumtu konstrukcijas, stalažas, kā arī sadzīves un lauksaimniecības inventāru, tirdzniecības nojumes, aizvērt ēku logus, durvis un vārtus, novietot zem jumta mājlopus un mājdzīvniekus.
Iedzīvotāji tiek aicināti arī neatstāt autotransportu zem kokiem, elektropārvades līnijām un blakus vieglām būvēm.
VUGD aicina iedzīvotājus nodrošināties ar dzeramā ūdens un pārtikas krājumiem, kabatas lukturiem vai svecēm un sērkociņiem, ar baterijām darbināmiem radioaparātiem, laikus uzlādēt mobilo tālruņu akumulatorus. Turēt pie sevis personas dokumentus. Vētras laikā bez vajadzības nepamest telpas, atturēties no pastaigām, īpaši bērniem, veciem cilvēkiem un sirds slimniekiem, ierobežot braucienus ar transporta līdzekļiem.
Ja vētra pārsteidz ceļā, jāaptur automobilis, nedrīkst iet gar atsevišķi augošiem vai nokaltušiem kokiem, elektrolīnijām, vieglu konstrukciju objektiem, nedrīkst tuvoties ēku sienām un ietves malai.
Konstatējot bojātas elektropārvades līnijas vai norautus vadus, nedrīkst tuvoties šiem objektiem, bet ir jāzvana "Latvenergo" avārijas dienestam pa tālruni 7328222.
Stipram vējam virzoties dienvidrietumu virzienā, iespējama ūdens līmeņa celšanās un zemāko teritoriju applūšana Rīgā, piemēram, Krasta ielā, Bolderājā, Mangaļsalā, Jaunciema gatves rajonā, kā arī citviet Daugavas, Lielupes, Gaujas ietekās jūrā un Kurzemes piekrastē.
Iedzīvotājiem plūdu apdraudētajās zonās jāseko situācijai un savlaicīgi jāpārvieto mājsaimniecības priekšmeti un mājlopi augstākās vietās, jāatslēdz elektriskās un gāzes ierīces, jāpamet vienstāva celtnes, līdzi ņemot personas dokumentus, medikamentus, naudu, pirmās nepieciešamības priekšmetus.
Smiltene atgādina, ka vētras seku likvidāciju veic VUGD sadarbībā ar pašvaldībām un citiem dienestiem vietās, kur kritušie koki vai plūdu briesmas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas, sabiedriskā transporta kustību. Šādos gadījumos jāzvana pa tālruni 112 vai 01.
Pagājušajā naktī visā Latvijā pūtis mēreni stiprs vējš un nakts bijusi mierīga, uzzinājām Latvijas Vides, meteoroloģijas un ģeoloģijas aģentūrā.
Vēja ātrums naktī brāzmās sasniedzis tikai 13 metrus sekundē.
Piektdien vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem un pastiprināsies līdz 19 metriem sekundē, brāzmās sasniedzot 25-28 metrus sekundē, bet piekrastes rajonos - 30 līdz 32 metrus sekundē.
Arī sestdien, 15.janvārī, gaidāmas atsevišķas vēja brāzmas līdz 26 metriem sekundē. Vējš pierims tikai svētdien.
Link2 raksta|ir doma

Laima Muktupāvela: "Nav elektrības" [12. Jan 2005|21:24]
[Garastāvoklis: |emocionāls]
[Mūzika |U2]

Tas bija tikai vējš, kas aizpūta mana drauga pārliecību par drošo dzīvi. Stiprāk uzpūzdams, tas aizmēza viņa domas par tehnikas progresu un civilizācijas virzīšanos kaut kur uz priekšu. Vējš divās dienās pierādīja, ka izslavētais vispasaules @-tīkls, modernās tehnoloģijas ir pūderis un stutes visai nedrošam monstram. Kā tikai šo monstru atvienoja no elektrības barotnes, visa mūsu it kā drošā dzīve pačibēja.
Manam draugam ir dzīvoklis Rīgā, māja laukos. Liela, moderna, laukiem pat ārkārtīgi tehnoloģizēta. Ar elektrību apkurināma, ir ūdensvads, kanalizācija, vīna pagrabs un pat signalizācija. Kamēr viņš pats pa Rīgu un pasauli, māju uzmanīja viens no pagasta iedzīvotājiem. Par 80 latiem mēnesī.
Šajās dienās, kad visai Latvijai bija tas prieks pārliecināties par tehnoloģiju trauslumu, viņš piedzīvoja sociālu šoku. Viņš saprata, ka vējš ir atrāvis ne tikai jumtus, bez ūdens, apkures atstājis pilsētas un pat laukus. Vējš ar orkāna spēku ir gluži vai aizrāvis mūs atpakaļ laikā pirms simt gadiem un uzjundījis sociālās kaislības. Pierādījis, ka ir izdzīvojošie nabagie un uz tehnoloģijām paļāvušies bagātie. Pirmie izrādījās izdzīvotāji.
Mans draugs juties kā piektajā gadā. Turklāt nu jau viņš bija kā kungs, kuram latvieši nāca dedzināt pili. Labi, ka mašīnā bija ielējis degvielu. Braucot uz laukiem, dažas uzpildes stacijas bija slēgtas — nav elektrības, nevar padot degvielu, nevar izsist kasē čeku un tamlīdzīgi. Veikali nestrādā.
Kad iebraucis lauku mājā, atklājis nākamos sarautās ķēdes posmus. Viņš bijis šokēts. Elektrības nav bijis, elektriskās slēdzenes un ar elektrošoku darbojošās sistēmas, arī signalizācija, nedarbojās. Viņš bija apzagts. Atskaņotājtehnika, televizors, putekļsūcējs, virtuves elektronika — nekā nav bijis. Vīna pagrabs tukšs. Viņš centies sazvanīt tuvāko pagasta policistu, bet, tā kā viņa mobilo tālruni elektrības trūkuma dēļ nevarēja uzlādēt, nepiezvanīja.
Ko sargs? Virinājis acis un plātījis rokas. Neko nezinot, neko.
Taču manu draugu neatstāj šausmīgā apziņa, ka visā mājā odis pēc viņa palīga smakas. Tā bijusi trūkuma, nabadzības, iztikšanas, samierināšanās smaka. Viņu neatstāj sajūta, ka pats palīgs ir aši izmantojis iespēju kā azotē sildītai čūskai viņam uzbrukt brīdī, kad viņš izrādījies cīnīties nespējīgs.
Datora baterijas bija patukšas, tā ka viņš nebija varējis sazināties ar interneta starpniecību.
Drauga sievai nav bijis vieglāk. Nav elektrības, kanalizācija nedarbojas, ūdens, siltums arī ne. Pačurāt vēl kaut kā viņa riskējusi zālītē, bet ko darīt ar smagajām vajadzībām? Kā uzsildīt mazulim putriņu? Sildījusi katliņā, kamīnā.
Cita mana draudzene aizbrauca pie tantes uz laukiem. Bet tur — kaut plosījās vētra, bijis miers un klusums. Elektrības nav, bet tantei kūtī ar rokām slaucama gotiņa, sirsniņmājiņa aiz stūra, ūdens akā, pagrabs pilns ar ēdamo līdz pavasarim, sveču pilna māja vēl no Ziemsvētkiem, rupjo sāli bija sapirkusies jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā…
Ja notiek kas neparedzēts — cunami, orkāni, lietavas, plūdi, sausums —, pasaules labklājība un globālais tīkls izrādās austs puvušiem diegiem. Tad izdzīvotāji ir nevis tie, kas paļaujas uz tehnoloģiju varenību, bet, izrādās, tantiņas laukos, čukčas sniegos, aborigēni tuksnesī. Viņu ģenētiskā atmiņa vēl glabā laikus, kad «nekā var nebūt». Katram ir taisīti krājumi, jo tu, vienkāršais cilvēks, netici, ka tevi kāds cits varēs aizstāvēt.
Es pati esmu slaukusi četras govis divas reizes dienā ar rokām. Toreiz mums elektrības nebija gandrīz nedēļu. Kā novērtēt zemnieku darbu, ja viņiem jāapkopj pussimts govju melnā tumsā? Ne tikai izslaukt, bet izmazgāt piena traukus, padzirdīt, pienest sienu, aizmēzt mēslus. Kā nesauksi palīgā armiju?
Ko dara valsts? Vai valsts palīdz, vai arī mums katram pašam jāglābjas kā mākam?
Tikai modernākajās slimnīcās ir papildu ģeneratori elektrības ražošanai, pilsētas infrastruktūra nav paredzēta uzkrājumu veidošanai. Apzināts, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju Latvijā nebija iespējams uzzināt notiekošo valstī. Murgs, vai ne, divdesmit pirmais gadsimts — datorizācijas augstās dziesmas laikmets? Klusē radio, tumša bilde TV. Te nu bija informātikas laikmets!
Kad būs īstā krīze, policija būs bezspēcīga, elektriķus nevarēs sazvanīt, bet ģeneratori, kam būtu jādarbojas avārijas situācijā, būs remontā… To visu pārbaudījām uz savas ādas šajās brīvdienās.
Krājumos jābūt ziepēm, sērkociņiem un sālij, karu pārdzīvojušie saka. Bet mēs par viņiem smējāmies.
Bija tāda filma «Karaļa Staha mežonīgās medības». Darbība notiek 19. gadsimta beigās, kad sāka parādīties kino, elektrība, brauca lokomotīves ar tvaika dzinējiem utt. Kāds no varoņiem izsaucās: «Mūsu laikmets ir tik progresīvs — ir elektrības un tvaika laikmets!»
Kas notiktu, ja vējš Latvijā plosītos nedēļu? Mēnesi? Jūs izdzīvotu? Varbūt jūs būtu tas, kurš, izmantojot haosu, ietu apzagt veikalus un bagāto kaimiņu mājas?
Sauksim turpmāk — mūsu gadsimts ir tik progresīvs — globalizācija, datorizācija, telefonizācija, banku vienotais tīkls, gēnu inženierija?... Modernais laikmets padarījis mūs atkarīgus. Atliks tikai nebūt vienam draņķa komponentam kā elektrībai, tā — trah-ba-bah… klusums, aukstums, tumsa, bads…
Šo tekstu sveču gaismā rakstīju, kamēr datora baterijas nosēdās.
Link7 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 12. Janvāris 2005 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]