| ;-) |
[26. Jun 2004|00:02] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | ai | ] |
| [ | Mūzika |
| | "Prāta vētra" | ] |
"Ir teiksma par putnu, kas dzied tikai reizi mūžā - savādāk nekā jebkurš cits virs zemes. Reiz šis putns atstāj ligzdu, dodas meklēt ērkšķu krūmu un neliekas mierā, kamēr to atrod. Tad apmeties tā dzelkšņainajos zaros. spiezdams krūtis pret pašu garāko, asāko ērkšķi, tas sāk savu dziesmu. Un, uzveikdams neizsakāmas mokas, dzied tā, ka mirstot pārspēj cīruļa un lakstīgalas treļļus. Viena vienīga brīnumaina dziesma, kuras cena ir dzīvība. Taču visa pasaule apklust, to klausīdamās, un dievs debesīs smaida. Jo par pašu brīnišķīgāko jāmaksā ar dedzinošu sāpi..." |
|
|
| ... |
[26. Jun 2004|11:04] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | neaprakstāms | ] |
| [ | Mūzika |
| | Sinatra - My Way | ] |
Tas ir dabiski, ka, nolēmuši rīkoties, mēs sastopamies ar neparadzētiem konfliktiem. Tas ir dabiski, ka, pārvarot tos, mēs gūsim ievainojumus. Taču brūces sadzīst, paliek vien rētas, un tās ir svētas. Šīs rētas ir redzamas visu atlikušo mūžu un sniedz mums nenovērtējamu palīdzību. Var pienākt brīdis, kad kāda iemesla pēc mēs nolemjam atgriezties pie bijušā. Tad tikai jāpaskatās uz šīm rētām, un tās mums atgādinās... - un mēs neatskatījušies turpināsim ceļu uz priekšu. |
|
|
| ? ? ? |
[26. Jun 2004|11:22] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | nemaz nejautājiet | ] |
| [ | Mūzika |
| | Mike Oldfield | ] |
Vai tiešām, ja Tev "sit pa vienu vaigu, tad ir jādod arī otrs"? Nez kāpēc es tā nespēju... Manuprāt, ja tu ļausi tam notikt vienreiz, tad tā, noteikti, nebūs pēdējā. J.K. taču arī pie vaiga neapstājās, bet beidzās ar piesišanu krustā...
Ai, kur atrast drošu klēpi, kurā ieritināties un atslēgt savas domas un jūtas... |
|
|
| ;-( |
[26. Jun 2004|11:39] |
|
Vai šogad vasara tā arī nepienāks (es domāju silta un saulaina)??? Man nepatīk, ka tik bieži līst. Šogad pat neesmu vēl peldējusies nevienā ūdenstilpnē ;-( Tauta, kurš zin par tiem "7 gulētājiem", vai tie jau bija un tajā dienā lija??? |
|
|