| pēcJāņi... |
[25. Jun 2004|07:40] |
|
Darbadiena...Mana līgo nakts bija pelēka...protams bija jauki, ka nelija...bija gards ēdiens, daži labi draugi, ugunskurs, saulriets, dziedāšana, dejošana arī saullēkts, bet...nebija krāsu...izpalika tāds nieciņš kā zieds...Es nesūdzos, nebija slikti, bet pārāk mierīgi un bezgaršīgi (kā svaiga, labi - pēc pareizās receptes pagatavota gaļa, bet...bez sāls)... P.S.Ogai - zinu, ka Tev tas nav vajadzīgs, bet...P.Koelju raksta:"Šodien mēs varētu izraudāt senu rūgtumu, kas joprojām grauž mūsu sirdi. Mēs varētu piezvanīt kādam, ar kuru esam zvērējuši nerunāt (bet kura balss ierakstus automātiskajā atbildētājā esam ar prieku klausījušies). Šī diena, uz kuru neattiecas darbu saraksts, ko mēs rakstām katru rītu. Šodien jebkura kļūda tiek atļauta un piedota. Šodien mēs priecāsimies par dzīvi." |
|
|