Ēzops bija vergs (man liekas, ka pēc leģendas viņu kaut kādā brīdī atbrīvoja, bet neesmu drošs); viņa saimnieks reiz bija uzaicinājis ciemos ievērojamus filozofus un zinību vīrus, un lika Ēzopam sagatavot vislabāko, ko vien iespējams.

Kad viesi sēdās pie galda, atklājās, ka visi ēdieni ir gatavoti no mēles. Ēzops paskaidroja, ka mēle ir vislabākais, kas vien var būt, jo ar to tiek risināti filozofiski dialogi, izteiktas jūtas utt utjp.

Nākamajā dienā saimnieks lika Ēzopam sagatavot vissliktāko, ko vien var, un atkal visi ēdieni bija no mēles! ;) Un Ēzops paskaidroja, ka mēle ir vissliktākais, jo ar to tiek izteikti apvainojumi utml. Un viesi kaitināja Ēzopa saimnieku, ka viņa vergs ir lielāks filozofs par viņu pašu.

Mok bija vēl kaut kas, bet to es vairs neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!!!
Labs
;-)
P.S. atcerējos, ka man kādreiz, pie tēva mājās grāmatplauktā bija Ēzopa fabulas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl bija "Livoniešu hronikās" (neatminu, vai tā bija Zālīte vai Belševica): "Bet vārdi, tas ir zobens abpusgriezīgs pār viņu pilīm un tavām mājām" ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...
"Nevajag!
Dzirdi!
Tā pavēlēt,
Vārdus kā bultas sviest,
Nevajag mani nāvēt
Dzīvu gabalos plēst.
Paraugies sevī,
Vērīgāk, labāk,
Izsver, kas par un pret.
Nebaidies dvēselei padomu prasīt
Mūžs ir viens, gaidīt nevajag
Liktenim akli ticēt arī nē.
Piestāj kaut uz brīdi,
Krastā kāp!
Paraugies manī vērīgāk, labāk,
Varbūt, arī man sāp..."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))

(Reply to this) (Parent)