| Franču tautas pasaka par labsirdīgu un vienkāršu meiteni |
9. Apr 2005|10:14 |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) petrovicha un fadu dialoga iespaidā par audzināšanu...
Reiz vienā ģimenē dzīvoja Pelnrušķīte.
Laba bija saimniece – mazgāja traukus, baroja cūkas, krāsni tīrīja, un bija ļoti labsirdīga.
Tā lūk vienu reiz saimniece ar īstajām meitām aizbrauca uz karalisko balli, bet Pelnrušķīti kā parasti līdzi nepaņēma.
Un atlidoja pie Pelnrušķītes feja un iedeva viņai neaprakstāmi skaistu kleitu, kristāla kurpītes, zelta karieti un tā lūk aizbrauca Pelnrušķīte uz balli. Līdz ko viņa iegāja lielajā zālē, tā visi patīkami pārsteigti sāka sačukstēties – kas tā par neredzētu skaistuli? Ah un oh....
Bet Pelnrušķīte kā sāka, kā pierasts, zviegt pa visu zāli, degunu visiem redzot urbināt, čāpstināt furšeta laikā un uz grīdas spļaut, bet pusnaktij tuvojoties piedzērās līdz nemaņai un sāka plika uz galda dejot - te nu viņu arī izmeta no pils laukā.
Un kas vainīgs? Feja. Taapeec, ka lai gūtu sabiedrībā cieņu, ne viss ar zelta karieti jāsāk, bet gan ar labām manierēm." |
|