Oct. 25th, 2009 09:00 am Ripoja akmens Tā kā kauns, kā prieks pašam par sevi. Ar uzsistu asiņojošu celi skriet 20km pa kalniem ir muļķīga sevis šaustīšana, bet arī tāds kā mazais varoņdarbs. Ir lietas, kuras jāpamēģa, lai vairāk atkārtot negribētos. Siguldas maratons varētu būt viena tāda lieta. Leave a comment |