Obser Ver - Post a comment

Skrienot visvairāk mani nodarbina jautājums, vai skriešana ir garlaicīga vai nē. Nav nekāds joks 4-5 stundas nedēļā veltīt kaut kam, kas nav ne darbs, ne gulēšana.

Bet pēdējā skrējiena laikā, piemēram, savas domas kavēju pie tā cik gan idijotiska ir ģērbšanās tendence meitenēm-riteņbraucējām. Skrienot katrs pretimnācējs, vai apdzītais paceļam-nācējs (braucējs) šķiet tāds pavisam neikdienišķs, ka gribas pamatīgāk iepētīt viņu vaibstus un formas, vārdsakot, esmu tieši tāds pats baudkārs lūriķis, kā vairums laikabiedru. Un lūk, riteņbraukcēji (ieskaitot sieviešu dzimtas pārstāvjus), parasti pārvietojas krietni ātrāk par skrējējiem, tāpēc ir vērojami pārsvarā no mugurpuses. Lieliski, jūs teiksiet? Bet tad kāda mārrutka pēc gardrobē ir vajadzīgas jaciņas, kuras nafig tiek apsietas ap vidukli?! Ja tik traki bail eksponēties, nekāp uz ričuka vispār!

Nobeigumā speciāli biezpientaure veltīts citāts no Murakami grāmatas par skriešanu (esmu atsācis to lasīt):

Whenever I feel I don't want to run, I always ask myself the same thing: "You are able to make a living as a novelist, working at home, setting your own hours. So, you don't have to commute on a packed train or sit through boring meetings..Compared to that, running an hour around the neighborhood is nothing, right?"

Whenever I picture packed trains and endless meetings, this gets me motivated all over again and I lace up my running shoes and set off without any qualms.

"If I can't manage this much, it'll serve me right" I say this knowing full well that there are lots of people who'd pick riding a crowded train and attending meetings any day over running every day for an hour.