Obser Ver - Post a comment

Interesanti šķetināt domas pavedienu atpakaļgaitā, proti, mēģināt izkost, kāpēc un kā radās attiecīga ideja.

Braucu es trolejbusā uz darbu, sēžu sastrēgumā un štukoju, ka krīze gan jau ka ir cauri, ja sastrēgumā jāstāv aš pusstunda. Tad atceros par it kā nogrieztajām māmiņu algām, par to, ka sievai no jūlija jādodas atpakaļ darba jūgā, par to, ka tas nozīmē stipri sasteigtus rītus, lai paspētu uz bērndārzu un darbu, un varen stresainus vakarus, lai paspētu izņemt rasbainiekus noteiktajā laikā. Jā, sūdīgi... Tad izrādās, ka pie vefa, viens vienkārši otram pakaļā ieskrējis un nekāda sastrēguma tālāk nav nevienā acī. Laikam jau taisnība būs par to krīzi. Vēlēšanas arī nāk, a visi sola pilnīgu fufeli - nevienam nekādas svaigas idejas.

Un tad iestājās atklāsme. Skaidrs, ka vēlētājiem jāpiedāvā: "Daudzbērnu ģimenei piederošs privātais transports drīkstēs braukt pa joslām koplietošanas transportam!". Elementāras izmaiņas satiksmes (vai kādos citos) noteikumos, un pašvaldībā jāizstrādā puslīdz jēdzīga atļauju izsniegšanas kārtība. Jopcik, bet šloseram ar afair 3 bērni bija...