observer | May. 1st, 2009 11:38 am Tajā spēlē bija kaut kas velnišķīgs, jo par vienkāršu veiksmi to pat negribētos nosaukt. Ja pareizi atceros, vārtu stabs trāpījās apmēram piecreiz, pāris reižu tika aizsts garām tukšiem vārtiem vai netrāpīts par ripu šādā situācijā. Līdz 3 trešdaļas beigām izskatījās, ka Masaļskis par sauso rezultātu šajā spēlē ir pārdevis dvēseli velnam. Kāpēc gan ne? Ja jau Fausts varēja un Dorians. Beigās izradījās, nevis par sauso, bet vienkārši par uzvaru. Read Comments |