Obser Ver - Post a comment

Ja nu ir palicis kāds līdz galam nenokārtots darījums ar zemesgrāmatām, ir pats brīdis to mierīgi izdarīt. Administratīvā kapacitāte kā treknajos gados - tiklīdz nospied podziņu, tā tevi jau sauc uz apkalpošanu (pie informatora, uz dokumentu pieņemšanu, pie bankas kases). Un vēl milzīgi plašas un ērtas telpas ar milzums daudz pieņemšanas galdiem, aiz kuriem nīkst ierēdņi. Diezko ilgi tas turpināties nevarētu.

Pāris lietas gan bija kā parasti. Vienīgais, ko zināja informatore bija, kura poga man jānospiež, lai tiktu uz dokumentu iesniegšanu. Uz jautājumu, cik būs valsts nodeva par nostipirnājuma lūgumu, atbilde bija "Tur jums pateiks!", kad paliku neatlaidīgāks, atbilde skanēja "Man tas nav jāsaka!". Šis mani galīgi atbruņoja, un uzsmaidījis jautāju "Vai tad nezinat?". "Nezinu!". Vārdu sakot, efektologam te uzreizi skaidrs, kurš ir pirmais kandidāts uz atlaišanu.

Un vēl tie bankas norēķini. Ne jau velti jautāju par to nodevu, jo makā kešs bija akurāt 15 lati un vēl bleķīši. Nodeva Ls 14 (jē, nav jāskrien uz Dominas bankomātu!). "Bankas komisija divi lati!" - noskalda hipobankas kasiere. oops. Kamēr kasīju to latu makā, prātoju, kur nez ir tā iespēja norēķināties bez bankas darbinieka palīdzības (un komisijas)? Kaut kā nepamanīju. Ka ne, ta ne, kasieres nīkšana pie letes kādam ir jāapmaksā...