Obser Ver - Post a comment

Nākdams no darba iegāju pirmajā iestādījumā pa ceļam, kur virsū bija rakstīts "Frizētava" un ļāvu nogriezt matus. Vismaz tik daudz paveicās, ka rindā jāgaida nebija un ātri tiku cauri. Par apmēram 2x mazāku naudiņu nekā pie savas frizierītes, kur biju gājis iepriekšējos gadus septiņus. Griežot matus sajutos gandrīz kā tāds paklīdenis, kurš senas tradīcijas nodod. Savukārt, otra puse man teica, ka šis ir interesants piedzīvojums.

"A postričsa reaļno?" - ienācis durvīs sauca nākamais klients, ieraudzījis, ka abi frizētavas krēsli aizņemti. "Reaļna, prisjaģķe!" atbildēja friziere, kas šķina mani, un vienlaikus bija arī administratore. Visa griešana tikai ar rokām. "Ceļiņš bus?" -tuvojoties finišam jautāja jaunā, bet patuklā meistare. "ne, ne, es tik tā uz vienu pusi mazliet ķemmēju..." Turklāt tagad arī zinu, ka otra friziere superneto lētos mandarīnus dabūjusi, un viņai jāsteidzās mājās sintētiskā eglīte pušķot un vēl jāieiet solārijā. To viņa turpat uz vietas arī izdarīja - solārijs blakus durvīs.