Obser Ver - Post a comment

Pirms gadiem pieciem ļoti brīnījos un (protams) uztraucos, kad no ilgākas sēdēšanas velopēdā notirpa krāns. Sajūta bija skaidra, nepārprotama un ļoti mulsinoša. Tagad krāns tirpst no pārdesmit minūšu nekustīgas sēdēšanas uz jebkura maķenīt cietāka sēžamā, tak nu jau skaidrs, ka uztraukumam nav iemesla, jo svarīgā funkcija nav it nemaz traucēta. Pie tam, tirpšana arī nesāp.

Nu, un kas tad? Nekas, vien zināšanas par tirpšanu un erekciju liek domāt, ka labi tas nebeigsies.