observer | Apr. 6th, 2008 05:28 pm Piepeši atmiņā ieskrēja 90-to gadu vidus, kad jaunais censonis kopā ar diviem draugiem īrēja dzīvokli centrā un studēja (pareizāk sakot studēja, strādāja un īrēja dzīvokli). Katrs no dzīvokļa iedzīvotājiem studēja pavisam citā virzienā, tāpēc vide dzīvoklī bija ļoti inovatīva. Piemēram, karš ar žurkām notika dzenot tās ārā kāpņu telpā, un spraugas, caur kurām žurkas līda iekšā, aizšpaktelējot ar pussacietējušu grīdas krāsu.
Katra iemītnieka rīcībā bija pa atsevišķai istabai, lai būtu iespējas katram vest puslīdz neatkarīgu dzīvesveidu. Faktiski jau tā bija ilūzija, jo draugs, kurš dzīvoja man blakus istabā katru rītu cēlās ar dārdošu Simon & Garfunkel (cik nu šo mūziku vispār var iedārdināt). Viņš cēlās agri, jo viņam bija svarīgi, lai dzīvē varētu visu paspēt. Man, savukārt, nebija nekādu iebildumu pret agru celšanos, turklāt joprojām Saimons un Garfunkels šķiet perfekts duets. Vīri ir viens otru izkoduši, par ko es abus viņus apskaužu.
Un vēl, viena no iespaidīgākajām viņu dziesmām šķiet Wednesday Morning 3 A.M.
I can hear the soft breathing of the girl that I love, As she lies here beside me asleep with the night And her hair in a fine mist floats on my pillow Reflecting the glow of the winter moonlight
She is soft she is warm but my heart remains heavy, As I watch as her breasts gently rise, gently fall. For I know with the first light of dawn I'll be leaving, And tonight will be all I have left to recall.
Oh what have I done, why have I done it, I've committed a crime, broken the law. For twenty five dollars and pieces of silver, I held up and robbed a hard liquor store.
My life seems unreal, my crime an illusion, A scene badly written in which I must play. And I know as I gaze at my young love beside me, The morning is just a few hours away.
Un vispār, šai dziesmai ir vienkārši akordi un satriecošs pēdējais pantiņš:) Read Comments |