| Jan. 30th, 2013 09:18 pm fiskālā klints Gribējās jau kādu laiku atpakaļ iepukstēt par subjektu, un šo te lasot(tur unpijs ieminējās, ka par citurieni nav droši zināms, bet pie mums valsts pārvaldi spēlējot vien) atcerējos fiskālo klinti kā piemēru par citurieni.
Lūk, vispārzināmā lielvara, no kuras droši vien būtu ko pamācīties valsts pārvaldes jomā (labi, tur viss citādi, bet tomēr) iedzīvojas situācijā, kad Baraks pats personīgi spiests pamest kūpošo ziemassvētku tītaru, lai no atvaļinājuma Havajās mestos atpakaļ uz nemīlīgo galvaspilsētu un diennakts režīmā risinātu kaut kādas sarunas ar opozīciju. Kas tur pa lietu? Sīkumi vien, tur kāds piepeši atcerējās (tā vismaz izskatās no malas), ka, ja neatcels beigu termiņus nodokļu atviegolojumu un budžeta taupīšanas apturēšanas likumā (emm, te bišķi samudžinājuši, bet tas jau sīkums), viss būs dirsā tieši sākot ar 1. janvāri.
Tos divus likumus, domājams, pieņēma pāris gadu atpakaļ kā īslaicīgus pasākumus ekonomikas sildīšanai un tādējādai krīzes pārvarēšanai (tas bišķi citādāk kā pie mums, meh). Pieņēma, domājams, ar lielvarām raksturīgu viedumu: ekonomika pa pāris gadiem būs riktīgi silta, un tad jau varēs kārtīgi nodokļu atlaides atņemt, un budžeta austeri un sekvestri ieslēgt, kā pienākas longtermā domājošiem valstvīriem. Tak jau veselu nedēļu pirms 1. janvāra kāds pamanīja, ka līdz krīzes pārvarēšanai kā Daukam līdz horizontam un politiskais tirgus iet vaļā. Neprasiet, ko tur īsti republikāņi izdīca par atbalstu fiskālās klints īpaši meistarīgajai apiešanai, bet to tad divas stundas pēc jaungada arī izstūma cauri, kamēr fiskālā klints "tehniski" vēl nebija iestājusies.
Ak jā, tūdaļ pie apvāršņa kārtējo reizi būs valsts parāda griesti, kurus domājams pēdējā mirklī ar lielu troksni pacels. Un visi uzmanīgi vēro un priecājas. Leave a comment |
