| May. 22nd, 2011 04:57 pm Šis bija taupīgākais pusmaratons. Izrādās, ka arī taupīgi skrienot pēc 19. km nekāda spēku rezerve vairs nav. Tas ir neizmērojami svarīgs atklājums plānojot taktiku nākamajam (8.!) pusmaratonam:) Interesantais, ka taupīgākais nebūt nav arī lēnākais.
Pasākums šķiet sasniedzis jaunu organizatorisko vijumu. Tu cilvēks gribēdams paskriet, aizej uz savu tusiņu, bet nonāc kaut kādos dziesmusvētkos. Pirms starta 20min gaidīt rindā uz wc un pēc finiša 30min uz mantu glabātuvi ir blakusparādība "skriešanas svētkiem". Kad pēcāk līvu laukuma alus sētā ir ieņemta pozīcija, lai varētu vērot nākamos pasākuma numurus (garām skrienošos finišētājus), viss atkal ir feini. Jaunais koncepts: maratonista smaids. Parasti novērojams cilvēkiem pēc 40km skrējiena, tipiski, ar nedabīgi saviebtiem mutes vaibstiem un atieztiem zobiem.
5km skrējēju masa iestrēga un apstājās kaļķu ielas šaurākajā vietā, tur biški aiz krievu teātra. Visi tomāti, pingvīni, līgavas, spermatozoīdi un pārējie minimaratona skrējēji draudzīgi stumdījās blīvā masā, kopā ar tiem, kas finišēja pilno maratonu ap 4h20+. Tik feini vairs nebija, kad tieši ap to vietu izslēdzās viens 10km distances avangarda censonis. Diezgan briesmīgs skats, kā cilvēkam palēnām sašļūk kājas, krīt ciet acis, a viņš tik mēģina turpināt skriet, līdz saļimst. Trases uzraugi un policisti gaidīja ātros savu pusstundu(!). Pa to laiku cilvēks palēnām atnāca atpakaļ saviem spēkiem. Leave a comment |
