Obser Ver - January 3rd, 2011

Piekāru pie ziņojumu dēļa kāpņu telpā "Šodien pagalmā sniega talka". Apriebies, ka sētniece nevelk, redzēs, cik vēl no ~100 mājsaimniecībām tas uzrunās. Pirmais fīdbeks no sētnieces jau bija, ieraugot manu instrumentu "Počemu takuju plohuju lapatu kupil?! A?".

Ziņoju no norises vietas, ka sociālais eksperiments ir gandrīz izdevies. Nēnu, kā eksperiments šis pasākums ir pilnīgi noteikti izdevies, pēc definīcijas, tā sacīt. Pozitīvais, ka atsaucās veseli divi domubiedri, kaut pirmās 5 minūtes izskatījās, ka talka šoreiz būs stipri individuāls pasākums (kāpēc ne?). Tā ir pavisam jocīga sajūta, kad it kā centies sevi par pasākuma stūmēju iepozicionēt un redzi, ka pasākuma pilnīgas nobrukšanas varbūtība ir krietni materiāla. Piemēra rādīšana ir trenējama iemaņa, es teikt. Te vēl jāsaka, ka trijatā stundas laikā var norakt nenormāli daudz sniega, ko noteikti rīt (kāds naivums) pamanīs visi skeptiķi/pie TV dirnētāji. Grūti vien spriest, cik tieši vīlušies bija pārēji talkas dalībnieki (čo, to jesķ eto ta TALPA?), vai tomēr nepiedēvēt laikabiedriem spēju gūt prieku no sabiedriski derīga darba ir prasts snobisms?

Sētniece neparādījās, d...a tāda, bet par to, ka mana lāpsta pilnīgs mēsls, tur nu viņai taisnība.