| Dec. 24th, 2007 10:47 am Laukos Šogad atkal nav sniega, un mežā varēja ērti izraudzīties eglīti. Atkal paņēmu divas - lielo un mazo. Mazā sievasmātei.
Ar mežistrādi problēma. Ciršanas atļauja derīga līdz 31.12.2007, bet kaimiņš-mežcirtējs veselu mēnesi ir noripinājis gurķi. No atļautā ap 0.7ha šobrīd izcirsts apmēram 1/5. Aizdzēries, cūka tāds, un vēl muti brūķē. Mežsargs draud, ka pagarināt ciršanas atļaujas termiņu nevarēšot vis. Kāpēc? Tāpēc, ka pasaulē notiek brīnumi.
Pēdējo 5 gadu laikā ciršanas atļauja tajā mežā ir dabūta trīsreiz. Izcirstais mežs rūpīgi stādīts atpakaļ, divus gadus atēnots braši zeļ. Mežsargs priecīgs par ilgtspējīgo saimniekošanu, tā teikt, un šopavasar izsniedza ciršanas atļauju vēl divos gabalos. Vispār jau tas mežs ir cirsts un ataudzis n-reiz. Iepriekšejo reizi 50tos gados mans tētuks vēl tīri labi atceras. Mežā saglabājušies daži grāvji - tos friči lika rakt vietējiem zemniekiem 44.tajā - sak, nocietinājumi bušot. Nebija nekādu nocietinājumu, bet aktīva saimnieciska darbība mežā norisinājusies izsenis. Līdz piepeši mežsargs saņem cirkulāru no kaut kādas ministrijas kaut kādas iestādes, kur vestīts - tajos un tajos nogabalos saimnieciskā darbība ir aizliedzama, tagad tur ir mikroliegums. Jo tur ir... senlatviešu pilskalns (brīnums, kurš gan cits?). Cirkulārs saņemts jūlijā un jaunas ciršanas atļaujas, ja vispār dabonamas, būs jasaskaņo ar attiecīgo iestādi. Aizdomas, ka tā ir VKPAI.
Un tagad nevar saprast, lepoties vai lamāties. Bet to meža stūri tomer gribējās nokopt... Leave a comment |
