Obser Ver - October 24th, 2007

Mēneša laikā puslīdz apgūti 12 akordi. C, D, Dm, D7, E, Em, E7, G, G7, A, Am, A7. Veidojas lielisks komplekts - sieva ar muzikālo izglītību + personīgais korista pieredzējums + studiju gados (kad viss kurss lasīja "Математика - пойск истины") lasīta mūzikas teorijas grāmata. Tā nu paiet vakari strinkšķinot un meklējot dziesmām akordus. Piemēram, dziesmiņa par sirdsapziņas tīrību (ne pati dziesmiņa, bet pavadījums, protams) ar minētajiem akordiem nospēlējama gan Sol mažorā, gan La mažorā, gan Re mažorā. Prieks.

Septakordi - tie ir tie foršākie. Tie rada tādu kā pārsteiguma efektu, uzdzen tādu kā nepacietību, tādu kā prieku - prieku par to, ka dziesmai būs turpinājums un nepacietību sagaidīt šo turpinājumu. Te var tā kārtīgi sajust klasiskās mūzikas stūrakmeni - pēc dominantes (5. pakāpes) septakorda jāseko tonikai (1. pakāpei).

Upd. Ai, labi pietiks par skaisto, ieslēgšu Kalvīti...