Obser Ver - September 30th, 2007

Cirslītis domā un nesaprot. Eksistē skaņdarbs, kura klausīšanās sagādā orgasmam līdzīgas sajūtas. Un tā neskaitāmas reizes kopš pirmo reizi dzirdēts vairāk kā 15 gadu atpakaļ. Tā ir astotā daļa no Francis Poulenc kantātes diviem koriem Figure humaine* - Liberté (The Sixteen kora izpildījumā ar Harry Christophers pie diriģenta pults. Nevienā no citiem dzirdētiem izpildījumiem augšminētā sajūta nerodas).

Vai tas būtu tāpēc ka cirslītis ir daudz dziedājis korī (arī dažu labu Poulenc gabalu)? Vai varbūt skaņdarbs/izpildījums ir absolūti konvertējams? Vai varbūt tāpēc, ka kantātes tapšanai ir savs storijs? Vai varbūt komponists/diriģents ir slimi neirotiķi, kuri primitīvi manipulē ar cirslīša uztveri?

* - franciski tas nozīmē Cilvēka seja.

Current Music: Francis Poulenc