| Apr. 23rd, 2007 10:57 am Dzīves trauma Droši vien pašu lielāko es nemaz vairs neatceros. Bet tās, kuras mani urda visvairāk ir šīs:
-) līšana ārā caur aizmugurējo logu no lupatās samīcīta BMW. Pēc nonesta telefona staba un vairākiem kūleņiem citas iespējas izlīst nebija. Visi mašīnā braucošie bija piesprādzēti, ieskaitot aizmugurē sēdošās meitenes, kuras to izdarīja "ponta pēc". Smagāk cietušajam (man kā blakussēdētājam) bija smadzeņu satricinājums un pāris skrambas uz rokām. Atbraukušais policists sāka rakstīt protokolu kaut kādam Golfam, jo viņam izskatījās, ka sadauzītā mašīna ir Golfs. Tas bija pirms gadiem astoņiem.
-) pamatskolas skolēnu/vecāku sapulcē tiku publiski nostrostēts visas klases priekšā. Par ko? Par to, ka es biju lecīgs un pateicu, ka sestdienu rītos latviešu valodas skolotāja (toreiz jauna padauza) nāk uz stundām ar nokavēšanos. Tā sapulce, protams, notika kā galējs audzināšanas līdzeklis, jo klasē bija "nopietnas disciplīnas problēmas", savukārt, manī pamodās vēlme publiski ilustrēt, ka arī skolotājiem ir disciplīnas problēmas. Vēljoprojām man ir stipri miglains priekšstats, kas manu paša mammu dīdīja uz tik galēji nepedagoģisku rīcību? Tas bija pirms gadiem 22.
-) kādas māsīcas kāzās apmēram 16 gadu vecumā iedzēris šņabi sāku runāt "matom" ar kādu savu attālu radinieci, nelatvieti. Kas mani dīdīja? Tas bija pirms gadiem 18. 2 comments - Leave a comment |
