| Mar. 5th, 2007 07:46 am Pirmā reize, cik atceros, kad nācās ar sievu cīnīties par TV pulti. Es pieprasīju "dziedāšanas svētkus" (LNT) viņa - kaut kādu "deja ar zvaigzni" (TV3). Mēs, protams, skatījāmies LNT, reklāmas pauzēs pārslēdzot uz TV3.
Inčanti. No "Lauztajām priedēm" līdz "Kur ir mana lidmašīna". Es piederu pie tā nospiedošā (laikam pareizi jāsaka - nospiestā) mazākuma, kurš daudz labprātāk dzird "Vējš augstākās priedes..." (konstatēju, ka baritona partiju vietām esmu jau piemirsis) nevis "Esam mēs skaisti piloti...". Konservatīvists manī izstiepa ģīmi pagaru, galvā pazibēja doma par zaimošanu (Rainis un Emīls Dārziņš vs. kaut kādi iznireļi), bet liberālis teica - dziesma ir un paliek dziesma, kā smejies. Beidzot dziesmusvētku un galda dziedāšanas tradīcijas ir konvergējušas tautai tīkamā produktā. Var jau lādēt komercializāciju, bet šis produkts izskatās dzīvotspējīgs (par klasiskajiem lielajiem dziesmu svētkiem ir šaubas). Un es arī šo produktu nopirkšu, jo klausoties un skatoties to gan skudriņas skrien, gan kamols kaklā un tā kaut kā...
Vienīgais jautājums - kas būs nākamreiz. Jo viņi droši vien gribēs šo produktu ietirgot puslīdz regulāri, piemēram, reizi gadā. 4 comments - Leave a comment |
