Obser Ver - Post a comment

Neesmu nekur pazudis.
Pavasarī noskrēju 6.4 km maratonu(phe) lielajā Rīgas pasākumā. Vidējais ātrums bija bišķi lēnāks, nekā 2013. gadā varēju noskriet visus 42.195. It kā jau piecarpus gadi riņķī, bet tomēr. Plānā bija pusmaratons, bet kreisajā apakšstilbā kaut kas iemetās un tā. Knapi tos 6 varēja. Tagad tas ir safiksējies (pats no sevis), var atkal skriet un nest visus savus 90kg. Jā, tā ir problēma. Man vajadzētu ap 82 būt, lai solī vieglums būtu. Vārdsakot mazāk rīt vajag. Tad varbūt arī pāries tā sāpe krustos, starp lāpstiņām, plecu deltās, skaustā un vēl šur tur. Veselība esot tad, kad katru dienu sāp citur. Šorīt, piemēram, sāpēja kakls (no iekšpuses).

Ir vēl tā labā sajūta, kas saucās nomaksāta hipotēka. Man jau 3. reizi mūžā tāda ir. Šoreiz tas izdevās pārgrupējot aktīvus. A citādi, vasara, lauki, koris, darbs no mājām, atvaļinājums, ceļojums (tūlīt būs). Labprāt tusēju ar (saviem) vienaudžiem. Šovasar daudzi saaktivizējušies, laikam tas arī uz attiecīgu vecumu pierakstāms. Diezgan daudz viskautkā notiek, par ko varētu atsevišķus postus taisīt, bet kaut kā nesanāk.