Jul. 11th, 2014 11:24 pm Reālā grupa Tas, ka laba daļa publikas nav latvieši bija skaidri redzams jau pirms koncerta. Arēnā bira iekšā visādu krāsu un acu formu jaunieši un bērneļi. Tieši blakus sēdēja divi resni japāņu(?) puisīši, savos poda vāka izmēra dandroīdos brovsēja piejamos vifijus. Resnākais no viņiem otrajā daļā aizmiga, uzgūlies man virsū, savam vecumam netipiski skaļi krāca (parkomantas?). Starplaikā japānīši aiz muguras burtoja un mācījās "kurzemniece man solīja".
Ja publikā ir sava trešdaļa ne-latviešu, ovācijas un sajūsmas spiedzieni sākās no māklsinieku uznākšanas brīža. Viņi to bija pelnījuši. Sāmu folksongs gan tikai viens, un man īsti neaizrauj pats-priekš-sevis-komponējis žanrs (Što eto u vas za repartuar takoi, a?!), bet aranžēriju meistari viņi ir pa īstam. Tagad dilemma, vai pirmdien iet arī uz kings singeriem. Leave a comment |