Obser Ver - Post a comment

Vajag vērot un ņemt vērā zīmes, nevis lauzties, kur nevajag, ar pieri sienā, teiksim.

Vienā dienā sadomā kopā ar cīņubiedru noorientēties, un tad sāka nākt zīmes: laikapstākļi un vēl cīņubiedrs pusstundu pirms starta ziņo, ka šodien garastāvokļa nav un nebūs tamdēļ. Tālākais jau vairs nav zīmes, bet baudīšana no rūgtā biķera. Saģērbties vēl izdevās puslīdz ok, pirmie divi kontrolpunkti arī padevās, trešais jau rādīja, ka šodien širmis ir krietni traumēts. Un tad jau klāt bija vadātājs. 6.punkta vietā atradās veseli 3 citi, tas ir nebijis rekords. Kā, pie vella, iespējams divreiz (divreiz!) aizskriet pilnīgi pretējos virzienos pret iedomāto?

Tālākais jau pašsaprotami: apakšstilba priekšpuse pret celmu(kājsargi aizmirsti mājās), kontrolpunkts, kuru organizatori jau novākuši (es jau saprotu, ka man tur vajadzēja būt vēlākais pusstundu ātrāk, bet tik un tā cūcīgi), un ģērbjoties pie mašīnas iekāpšana suņa sūdā. Tagad kādu laiku neorientēšos.