Obser Ver - Post a comment

gandrīz vai nodeva, iztikas minimums mietpilsonim, kam vīkendā viens vienīgs plāns - ātri uz laukiem, pabetonēt, pazāģēt, paskrūvēt un pierunāt kādu paravēt (uz ravēšanu gan pats [vēl] nespēju saņemties). A vakar, lūk, uz Ogri, uz Pērkonu. Labi būt vienaudžu barā, kur nevienam hormoni vairs neplosas, visas dziesmas zināmas, pie baltas lapas padrebina lūpu, un kretīni dejo.