Obser Ver - Post a comment

Pirmie divi mēneši šogad, akvaivai, jau pagājuši totāli neskrienot, katrā ziņā tālu no līmeņa, kādā cītīgs skrējējentuziasts varētu vēlēties. Ne īsti gribas, ne parastā spēka, un ar diviem treniņiem nedēļā pavasara plāns pirmo reizi mūžā apmeklēt Rēzekni par godu turienes pusmaratonam arvien mazāk patīk. Tāpat arī nekas neliecina, ka Rīgas klasika maijā varētu izdoties. Nekas, sezonu iesāksim ar kusliem pusmaratoniem, tad jau uz Valmieru un kādu citu ārzemi varētu saņemties, lai skrienamsezona kaut cik krāsaināka sanāk. PB jau vajadzētu atkal nokritināt, abās distancēs, es domāju, garākajā tas ir reālāk.

Citādi, jāsaka, pulss palēnām sāk klausīt, medicīniskā pārbaude, uz kuru darbdevējs piespiež proletariātu (OVP!) uzrāda kosmonauta cienīgus rādītājus, izņemot kaut kādu anizocitozi(?) asinsanalīzēs, kurai, kā var saprast, nav nekādu skaidri zināmu cēloņu, seku un arī ārstēšanas metožu. Nafig kaut ko tādu izgudro?