arc | Mar. 27th, 2012 05:07 pm man, starp citu, tuvākajā lasāmplānā ir skrienamgrāmata ar lielisko frāzi: pain is inevitable, suffering is optional. aizvakar regulāri to atcerējos, kad jutos nožēlojami, skrienot pēdējos 7km pa pludmales smiltīm un mežu ar pakāpeniski prom slīdošiem spēkiem un, skumīgi vērojot, kā pirmo 11km vidējais pace 4:36 neizbēgami kļūst par otrās puses diezgan nožēlojamo 5:05.
lūk, augstākminētās frāzes laišana domu fonā lieliski palīdzēja nepalaist frāzi "nafiq es atbraucu šito gabalu skriet pa pludmali un mežu". Read Comments |