Obser Ver - Post a comment

Manās rokās nonāca grāmata ar nosaukumu subj., (c) 1996, apgāds "Zvaigzne ABC"

Par pionieriem utml. grāmatā vairs nekā. Grāmatas pirmā dziesma ar Tirzmalietes vārdiem ir jādzied "Izjusti". Te daži fragmenti no dziesmas vārdiem:
"...kailām kājām ganiņš bārenīts",
"...ziediem vēlīniem, kas salnā mirst",
"...vaidot māte gaitā staigājusi",
"...dusēšu reiz klusā smiltainītē".

Uzminējāt, "Es dziedāšu par tevi tēvuzeme"! Dziesma kā radīta tautai, kuras galvenie svētki ir kapusvētki. It kā bērns pēc definīcijas var būt tikai bārenītis, visi ziedi nosalst, māte staigā tikai "gaitā vaidot", un vienīgā laime dzīvē ir nolikt ķelli.

Ļoti labi atceros, kā šo (un līdzīgas) dziesmas 80.to gadu beigās rāvām vaļā tusiņos, arī vēlāk. Man tas šķita pilnīgi normāli, jo kopš bērnības biju dzirdējis kā tusiņos neiztrūkstoši dzied mans tētuks. Viņš bija (ir joprojām) ar varenu balsi un dzirdi apveltīts, zin visām dziesmām vārdus, vārdu sakot - zapevala. Jāatzīst, šajā ziņā esmu viņam maliet līdzīgs, bet piektdien pamatskolas klasesbiedru tusiņā, kur 'pavilka uz sentimentu', konstatēju, ka man izveidojusies aizture. Nu nevaru bez ironijas dziedāt šādu un līdzīgu dziesmu vārdus, tad jau labāk:

Близится эра светлых годов,
Клич пионеров - всегда будь готов!

Vēl tikai jānoskaidro, kā šī grāmata nonākusi manās mājās un varbūt vēl to, vai gadījumā kādā jaunākā izdevumā šis skaņdarbs būs pazudis no "Mūzikas" mācību programmas.