Obser Ver - Post a comment

Sēdējām uz soliņa pagalmā un kapājām baltvīnu, pa lielceļu brīdi pa brīdim garām skrēja pārvietojās rogainingisti, kas bija jaušams pēc zibinošām gaismiņām alejā. Citādi tur cilvēku uz ceļa sastapt neiespējami, kur nu vēl gājēju, un kur nu vēl naktī, a te, piepeši, veseliem bariem nāk. Eiropas čempināts, esot. Patīkami, un baltvīna pudeles cīņubiedram pilns bagāžnieks, jo viņš tik aiziet un atnes vēl pārīti.

Skriešanas plānā viss nojucis, veselu nedēļu ne kilometra. Tur atvaļinājums pie vainas, bet, godīgi, man nekāda plāna tā īsti nav bijis, tik vienmēr gribas noskriet vairāk. Pa vidu gadījās noķert nenormālu kaifu pa purvu peldot, tur magnēts pie vainas un pieredzes trūkums (tas punkts taču pilnīgi no citas puses bija jāņem, tavumāt). Labi, ka brilles nepazaudēju. A kaifs par to, ka šobrīd šķiet, jebkuru apvidu dievzemītes teritorijā šturmēt ar kājām ir visnotaļ iespējams. Vismaz vasarā. Vismaz divatā, un varbūt ar vēl kādu priekšnoteikumu.

Un tagad pirmdien jāatgriežas ofisā. Te sajūtas grūti noformulēt.