Nafta
« previous entry | next entry »
Feb. 21st, 2012 | 10:00 pm
Kad mežā aptrūkās nafta, tika nosūtīts vilks uz izmeklēšanu naftas ieguves punktā. Vilks uzvilka cepuri ar uzrakstu "Internets" un devās ceļā.
Kamēr vilks brauc, atgriezīsimies pie mirstošā ciema dzirnavnieka Johana. Johans bija dzirnavās nostrādājis 45 gadus, bet tā kā viņam nebija pareizi aizpildīta algas grāmatiņa, tad tas principā neko nemainīja faktā, ka viņš mirst. Un tā nu viņš nomira, bet viņu apraudāja tikai graudu piegādātāja Kristīne, kurai Johans ļoti patika. Viņa bija cerējusi kādreiz (pirms 30 gadiem) ar Johanu nodrāzties uz graudu maisiem, bet, kad tas neizdevās, tad cerēja vismaz pirms viņa nomirt. Skumji (un stulbi).
Vilks tikmēr bija apstājies pie šķeltās priedes un sāka domāt pa kuru pusi tai iet. Šķeltā priede savu nosaukumu bija ieguvusi no tā, ka viņu sašķēla zibens, nekādi pārsteigumi šeit, ejam tālāk. Tā, vilks pagaidām skatās forestMaps savā smārtfounā, lai varētu saprast, kurš ceļš ir īsāks. Tas, ko vilks nezināja, ka ne vienmēr īsākais ceļš ir ātrākais. Viņš bija apguvis tikai analītiskās ģeometrijas pamatus, bet loģistiku viņš tā arī nekad neizvēlējās mācīties.
Kamēr vilks skatās kartē, atgriezīsimies pie dziednieka, kuru sauca Sandris Limiķis. Viņa dziedēšanas prakse nebija pārāk veiksmīga un sastāvēja no divām mirušām cūkām un viena pazuduša truša. Sandris gan dievojās, ka pēdējo reizi, kad redzējis trusi skrienam mežā, viņš esot izskatījies pilnībā izdziedināts, bet klients diemžēl nebija apmierināts un forestMaps pie atzīmes "S.Limiķa dziedniecība" ielika vienu zvaigznīti un uzrakstīja rupju komentāru, kas tika izcenzēts ar sirsniņām.
Vilks tikmēr bija izvēlējies ceļu un devās tālāk. Nonācis naftas ieguves punktā viņš konstatēja, ka mežacūka ir piedzērusies un guļ stāvus ar purnu atbalstīdamās pret lielu pogu ar uzrakstu STOP. Vilks nosēcās, nospēra mežacūku malā un naftas ieguve atsākās. Vilks neapmierināts ar šādu muļķīgu iemeslu devās mājās.
Kamēr vilks iet atpakaļ, atgriezīsimies pie tirgotāja Kaleva, kas gribēja izprecināt kādu no savām trim meitām tikko pie viņa atbraukušajam (arī) tirgotājam Pontifam. Kalevam bija trīs meitas un lai šo visu kārtīgi izdomātu vajadzēja normāli piedzerties. Viņi visi piedzērās, Pontifs nokniebās ar kalponi, jo sajauca viņu ar kādu no meitām un nākošajā rītā ar kaunu tika izmests no mājas un kamēr viņš ar nokārtu galvu devās prom, viņš kabatā atrada kalpones e-pastu - putekljusuuceejs@fmail.com un vēlāk uzsāka romantisku saraksti ar viņu.
Vilks tikmēr bija atnācis atpakaļ mājās, apsēdies krēslā, pārsviedis vienu kāju pār otru un ieslēdzis radio, kur skanēja "Ultravox - Vienna", aizpīpēja cigāru un aizdomājās par agrikultūru.
Kamēr vilks brauc, atgriezīsimies pie mirstošā ciema dzirnavnieka Johana. Johans bija dzirnavās nostrādājis 45 gadus, bet tā kā viņam nebija pareizi aizpildīta algas grāmatiņa, tad tas principā neko nemainīja faktā, ka viņš mirst. Un tā nu viņš nomira, bet viņu apraudāja tikai graudu piegādātāja Kristīne, kurai Johans ļoti patika. Viņa bija cerējusi kādreiz (pirms 30 gadiem) ar Johanu nodrāzties uz graudu maisiem, bet, kad tas neizdevās, tad cerēja vismaz pirms viņa nomirt. Skumji (un stulbi).
Vilks tikmēr bija apstājies pie šķeltās priedes un sāka domāt pa kuru pusi tai iet. Šķeltā priede savu nosaukumu bija ieguvusi no tā, ka viņu sašķēla zibens, nekādi pārsteigumi šeit, ejam tālāk. Tā, vilks pagaidām skatās forestMaps savā smārtfounā, lai varētu saprast, kurš ceļš ir īsāks. Tas, ko vilks nezināja, ka ne vienmēr īsākais ceļš ir ātrākais. Viņš bija apguvis tikai analītiskās ģeometrijas pamatus, bet loģistiku viņš tā arī nekad neizvēlējās mācīties.
Kamēr vilks skatās kartē, atgriezīsimies pie dziednieka, kuru sauca Sandris Limiķis. Viņa dziedēšanas prakse nebija pārāk veiksmīga un sastāvēja no divām mirušām cūkām un viena pazuduša truša. Sandris gan dievojās, ka pēdējo reizi, kad redzējis trusi skrienam mežā, viņš esot izskatījies pilnībā izdziedināts, bet klients diemžēl nebija apmierināts un forestMaps pie atzīmes "S.Limiķa dziedniecība" ielika vienu zvaigznīti un uzrakstīja rupju komentāru, kas tika izcenzēts ar sirsniņām.
Vilks tikmēr bija izvēlējies ceļu un devās tālāk. Nonācis naftas ieguves punktā viņš konstatēja, ka mežacūka ir piedzērusies un guļ stāvus ar purnu atbalstīdamās pret lielu pogu ar uzrakstu STOP. Vilks nosēcās, nospēra mežacūku malā un naftas ieguve atsākās. Vilks neapmierināts ar šādu muļķīgu iemeslu devās mājās.
Kamēr vilks iet atpakaļ, atgriezīsimies pie tirgotāja Kaleva, kas gribēja izprecināt kādu no savām trim meitām tikko pie viņa atbraukušajam (arī) tirgotājam Pontifam. Kalevam bija trīs meitas un lai šo visu kārtīgi izdomātu vajadzēja normāli piedzerties. Viņi visi piedzērās, Pontifs nokniebās ar kalponi, jo sajauca viņu ar kādu no meitām un nākošajā rītā ar kaunu tika izmests no mājas un kamēr viņš ar nokārtu galvu devās prom, viņš kabatā atrada kalpones e-pastu - putekljusuuceejs@fmail.com un vēlāk uzsāka romantisku saraksti ar viņu.
Vilks tikmēr bija atnācis atpakaļ mājās, apsēdies krēslā, pārsviedis vienu kāju pār otru un ieslēdzis radio, kur skanēja "Ultravox - Vienna", aizpīpēja cigāru un aizdomājās par agrikultūru.