Tā draudzēšanās ir dikti sensitīva un komplicēta padarīšana.
Vispār man ļoti, ļoti patīk draudzēties ar cilvēkiem, bet pēdējais +/- gads,pusotrs ir pierādījis, ka (variants a) es to nemāku darīt vispār vai (variants b) es totāli nemāku izvēlēties draugus.
Tad nu tagad esmu lepni ierakusies savā dzīvē (darbs, skola, sporta klubs + kaut kādas izklaidītes) un neaizraujos ar mēģinājumiem atdzīvināt vecas draudzības, kuras laikam ir sevi izsmēlušas. Paturu prātu un sirdi iespēju robežās atvērtu jaunajam, bet uz to nefokusējos.
Reizēm pašai no sevis paliek bail un skumji, bet labāk vismaz godīgi.