|
17. Aug 2016|16:06 |
aha, sen senos laikos vienā jaukā dienā es sāku strādāt par mākslinieci rūpnīcā Straume. mūsu tur bija vesela brigāde. pirmā diena, es ierodos un ar visiem iepazīstos. un sēž tur viena simpātiska dāmīte, nu, tā uz 40, kas man toreiz likās ārprātā liels vecums. un pirmais, ko viņa man saka pēc sava vārda nosaukšanas (triumfējošā tonī): Un kā tu domā, cik man ir gadu?! ČETRDESMIT!
turpmākos gadus es vēl neskaitāmas reizes dzirdēju šo viņas jautājumu, izteiktu visdažādākajām personām visdažādākajos apstākļos, tāds bija paradums cilvēkam:)
(bet šis nav par tevi, vienkārši atcerējos) |
|